Sabiedrības līdzdalība ir iedzīvotāju, sabiedrības un nevalstisko organizāciju iesaistīšanās politikas veidošanas procesā. Sabiedrības līdzdalības mērķis ir nodrošināt, lai publiskās pārvaldes pieņemtie lēmumi būtu atbilstoši sabiedrības vajadzībām, savlaicīgi izskaidroti un saprotami tiem, uz kuriem tie attieksies. Sabiedrības līdzdalībai ir vairāki ieguvumi, kas kopumā vērsti uz regulējuma kvalitātes uzlabošanu – šajā procesā tiek identificēta īstā problēma, tiek izvērtētas iespējamās alternatīvas, savlaicīgi atklātas iespējamās regulējuma "blaknes", kā arī panākts, ka izstrādātie risinājumi ir efektīvi.

Sabiedrības pārstāvji var paust savu viedokli par attīstības plānošanas dokumentiem, tiesību aktu projektiem to izstrādes sākotnējā stadijā, kā arī pārējos posmos, kad tiek risināti sabiedrībai aktuāli jautājumi. Savu viedokli var sniegt ikviens sabiedrības pārstāvis, kuru skar vai interesē risināmais jautājums. Katram sabiedrības pārstāvim ir tiesības saņemt atgriezenisko saikni par savu priekšlikumu.

Sabiedrības līdzdalību publiskās pārvaldes iestādes īsteno proaktīvi, meklējot efektīvākos veidus, kā iesaistīt un informēt sabiedrību, īpaši to sabiedrības daļu, kuru iecerētā darbība ietekmē vai varētu ietekmēt.

Sabiedrības līdzdalības kārtību regulē:

Lai tiesību aktu projekti glabātos vienuviet, izveidots Vienotais tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portāls jeb TAP portāls - https://tapportals.mk.gov.lv/. Tā ir digitāla informācijas sistēma, kur tiek izstrādāti, saskaņoti un apstiprināti tiesību aktu projekti, kas virzīti apstiprināšanai valdībā. Šajā portālā ikviens var aktīvi iesaistīties tiesību aktu izstrādē – sniegt viedokli un sekot līdzi dokumentu virzībai. Pēcāk Ministru kabineta sēžu atklātajā daļā var sekot līdzi lēmumu pieņemšanas procesam – valdības sēžu tiešraide vienmēr pieejama: https://www.mk.gov.lv/lv/tiesraide.  

TAP portālā ikviens sabiedrības loceklis var sekot līdzi dokumentu virzībai, sākot ar idejas stadiju (diskusiju dokuments) un beidzot jau ar konkrētu tiesību akta projektu. Portāls ir solis pretī sabiedrības līdzdalības iespēju paplašināšanai valdības lēmumu pieņemšanas procesā, nodrošinot sabiedrības pārstāvju (indivīdi, nevalstiskās organizācijas) iesaisti nozīmīgāko politikas dokumentu un tiesību aktu izstrādē jau pašā sākumposmā. Tas veicina kvalitatīvāku un ar sabiedrību saskaņotu valdības lēmumu izstrādi. Šī inovācija sekmē atklātību un informācijas pieejamību par valsts pārvaldes darbu.

Valsts un pašvaldību iestādēm savās tīmekļvietnēs vairs nav obligāti jāievieto informācija par izstrādes un saskaņošanas procesā esošiem dokumentiem, turpmāk viss glabājas TAP portālā un aicinām sekot līdzi tiesību aktu projektu izstrādei jaunajā vienotajā sistēmā.

Iestāde iesaistās to attīstības plānošanas dokumentu un tiesību aktu projektu izstrādē, kas skar tās darbības jomas.

Ja Jums ir priekšlikumi iestādes kompetencē esošo normatīvo aktu (uzlabošanai, aicinām tos nosūtīt uz e-pasta adresi: jautajumi@liaa.gov.lv. Ja jums ir kādi papildus jautājumi, aicinām sazināties ar Klientu apkalpošanas nodaļu .

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra projekta “Reģionālie biznesa inkubatori un radošo industriju inkubators” ietvaros noslēgusi sadarbību ar 20 Latvijas pašvaldībām, kuru teritorijās atrodas inkubators vai tā filiāle. Sadarbības mērķis ir atbalstīt projektu, nodrošinot atbilstošas telpas, mācības, konsultācijas, atbalstu, sasniegt konkrētus rezultatīvos rādītājus un nodrošināt konsultatīvo komisiju pretendentu pieteikumu izskatīšanai un dalībnieku sasniedzamo mērķu izvirzīšanai. Sadarbības līgumi noslēgti ar sekojošām pašvaldībām: Bauskas novada pašvaldība, Cēsu novada pašvaldība, Daugavpils pilsētas dome, Jelgavas valstspilsētas pašvaldība, Jēkabpils pilsētas pašvaldība, Jūrmalas valstspilsētas administrācija, Tukuma novada pašvaldība, Kuldīgas novada pašvaldība, Liepājas pilsētas pašvaldības administrācija, Saldus novada pašvaldība, Madonas novada pašvaldība, Gulbenes novada pašvaldība, Alūksnes novada pašvaldība, Ogres novada pašvaldība, Rēzeknes pilsētas dome, Siguldas novada dome, Talsu novada pašvaldība, Valmieras pilsētas pašvaldība, Smiltenes novada pašvaldība, Ventspils pilsētas dome.

Projekta ietvaros noslēgti arī sadarbības līgumi ar biedrībām: “Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera”, “Latvijas Darba devēju konfederācija”, “Kuldīgas mākslinieku rezidence”, ”Latvijas Biznesa eņģeļu tīkls”, AS “Attīstības finanšu institūcija Altum” un izglītības iestādēm: Liepājas Valsts tehnikums Profesionālās izglītības kompetences centrs, Rīgas Tehniskā universitāte, Ventspils Augstskola, Profesionālās izglītības kompetences centrs “Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola”, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija, Latvijas Kultūras akadēmija, Latvijas Mākslas akadēmija, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, Daugavpils Universitāte, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija, Liepājas Universitāte un Vidzemes Augstskola, lai tās sniegtu atbalstu inkubatoriem un to dalībniekiem, nodrošinātu savstarpēju komunikāciju, organizētu kopīgus pasākumus un piedalītos LIAA un pašvaldību veidotajās konsultatīvajās komisijās, kā arī sniegtu informāciju un novērtējumu dalībniekiem atbilstoši savai darbības jomai.

Kontaktpersona:
Biznesa inkubatoru departamenta direktore Danuta Pīlapa

Sadarbība ar partneriem notiek ar mērķi labāk izprast nozaru nevalstisko organizāciju biedru vajadzības eksporta tirgū, sadarboties informācijas izplatīšanā un eksporta veicināšanas pasākumu organizēšanā.

Sadarbības partneri:

  • Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera
  • Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācija
  • Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācija
  • Vācijas-Baltijas tirdzniecības kamera
  • Latvijas Būvmateriālu ražotāju asociācija
  • Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija
  • Latvijas IT klasteris
  • Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācija
  • Latvijas Biotehnoloģijas asociācija
  • Latvijas Veselības tūrisma klasteris
  • Latvijas Kosmētikas ražotāju asociācija
  • Latvijas Kokrūpniecības federācija
  • Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācija
  • Latvijas Veļas ražotāju asociācija
  • Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācija
  • Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera
  • Latvijas Grāmatizdevēju asociācija
  • Latvijas Iepakojuma asociācija
  • Latvijas Pārtikas uzņēmumu federāciju
  • Latvijas Kino producentu asociācija
  • Dizaineru savienība
  • Dizaina informācijas centrs
  • Latvijas Mūzikas attīstības biedrība
  • Latvijas Arhitektu Savienība
  • Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra / Latvijas Autoru apvienība
  • Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība
  • Latvijas Filmu servisa producentu asociācija
  • Latvijas Darba devēju konfederācija

Kontaktpersona:
Eksporta veicināšanas nodaļas vadītājs Kaspars Abiks

Eiropas Biznesa atbalsta tīkls Latvijā projekta ietvaros sadarbojās ar Eiropas darba drošības un veselības aizsardzības aģentūru (OSHA, http://osha.lv/lv/).

Sadarbības mērķis ir paaugstināt mazo un vidējo uzņēmumu informētību par darba drošības un veselības svarīgumu  un tiem nodrošināt vieglu piekļuvi praktiskai informācijai. 

Kontaktpersona: 
Eiropas Biznesa atbalsta tīkla Latvijā (EEN) projekta koordinatore Anita Ābola

Lielo un stratēģisko investīciju projektu koordinācijas padome 

Padomes mērķis ir nodrošināt saskaņotu starpresoru sadarbību sekmīgai investīciju projektu īstenošanai Latvijas valsts interesēs un īpaši pievērsties aktuāliem problēmjautājumiem investīciju piesaistes jomā.
Padomes sastāvā ir Ministru prezidents un pieci nozaru ministri.
Padomes sekretariāta funkciju veic LIAA.

Investīciju piesaistes darba grupa

LIAA darbojas kā darba grupas pastāvīgais loceklis. 
Darbības mērķis – investīciju piesaistes problemātikas un šķēršļu identificēšana un risināšana, koordinējot iestāžu atsevišķās lomas problēmu risinājumā un identificējot nepieciešamās izmaiņas normatīvajos aktos.
Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāna pilnveidošana.

Kontakti: Investīciju projektu departaments 

Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL)

FICIL ir nevalstiska organizācija, kas apvieno lielākos ārvalstu uzņēmumus no dažādām nozarēm, ārvalstu tirdzniecības palātas un Rīgas Ekonomikas augstskolu (SSE Riga). FICIL misija ir uzlabot Latvijas uzņēmējdarbības vidi un konkurētspēju ārvalstu investīciju piesaistē, izmantojot tās biedru pieredzi un zināšanas, lai sniegtu rekomendācijas valdībai. 

Latvijas valdības un FICIL ikgadējās sanāksmēs piedalās ministri, augsta līmeņa ierēdņi un FICIL biedru uzņēmumu vadītāji. 

Sadarbības partneri

Veicinot investīciju piesaisti un investoru apkalpošanu, LIAA sadarbojas ar dažādām nozares asociācijām un nevalstiskajām organizācijām (Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Latvijas IT klasteri un citām), kā arī ar vairāku valstu tirdzniecības kamerām (Vācijas–Baltijas, Amerikas un Norvēģijas un citām).

Pamatojoties uz 2023. gada 13. jūnija Ministru kabineta sēdē, protokols Nr. 32, 45.§, pieņemto informatīvo ziņojumu "Par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 5.1. reformu un investīciju virziena "Produktivitātes paaugstināšana caur investīciju apjoma palielināšanu P&A" 5.1.1.r. reforma "Inovāciju pārvaldība un privāto P&A investīciju motivācija” 5.1.1.1.i. investīcijas  “Pilnvērtīga inovāciju sistēmas pārvaldības modeļa izstrāde un tā nepārtraukta darbināšana" īstenošanu", pieejams šeit: https://polsis.mk.gov.lv/documents/7673, ir izveidotas piecas viedās specializācijas stratēģijas jeb RIS3 jomu vadības grupas šādās jomās: 

  • biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, farmācija;
  • informācijas un komunikācijas tehnoloģijas;
  • fotonika, viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas;
  • zināšanu ietilpīga bioekonomika;
  • viedā enerģētika un mobilitāte.

Vadības grupu galvenās funkcijas:

  1. apvienot nozari, pētniecības organizācijas un valsts sektoru;
  2. identificēt RIS3 jomas ietvaros esošos problēmjautājumus;
  3. izstrādāt un precizēt viedās specializācijas ilgtermiņa stratēģiju un ikgadējos rīcības plānus;
  4. izstrādāt ar viedās specializācijas ilgtermiņa stratēģiju saistīto rīcību un normatīvā regulējuma iniciatīvu priekšlikumus.

Vadības grupu sastāvā ir nozares vadošās organizācijas no valsts, izglītības un pētniecības jomas, un komersantu interešu pārstāvošās organizācijas (biedrības).

Vadības grupas sastāvs var tikt mainīts, kā arī sēdēs var piedalīties citu organizāciju pārstāvji, neatkarīgi eksperti un konsultanti ar padomdevēja tiesībām.

Plašāk par katru vadības grupu, to sastāvu, sēdēm, to protokoli, apstiprinātās stratēģijas, rīcības plāni pieejami šeit: https://www.liaa.gov.lv/lv/ris3

Sadarbība ar partneriem notiek ar mērķi labāk izprast nozaru nevalstisko organizāciju biedru vajadzības tūrisma attīstībā un veicināšanā, sadarboties informācijas izplatīšanā un tūrisma pakalpojumu mārketinga pasākumu organizēšanā.

Sadarbības partneri:

  • Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācija ALTA
  • Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija
  • Latvijas lauku tūrisma asociācija "Lauku ceļotājs"
  • Latvijas Kongresu birojs
  • Latvijas tūrisma informācijas sniedzēju asociācija "Lattūrinfo"
  • Latvijas Restorānu biedrība
  • Vidzemes Tūrisma asociācija
  • Kurzemes Tūrisma asociācija 
  • Latgales reģiona tūrisma asociācija "Ezerzeme"
  • Zemgales tūrisma asociācija
  • Latvijas Piļu un muižu asociācija
  • Latvijas Kempingu asociācija 
  • Latvijas Jaunatnes tūrisma mītņu asociācija 
  • Latvijas Profesionālo gidu asociācija
  • Latvijas Tūrisma gidu asociācija
  • Pierīgas Tūrisma asociācija 
  • Latvijas Dabas tūrisma asociācija

Kontaktpersona:

Tūrisma departamenta vecākā projektu vadītāja Kristīne Mickāne, e-pasts: tourism@liaa.gov.lv