2022. gada oktobrī, atbilstoši MK apstiprinātājiem pasākumiem P&A&I pārvaldības modeļa, ka arī RIS3 pilnveidošanai, ir izveidota RIS3 viedās specializācijas jomas "Zināšanu ietilpīga bioekonomika" vadības grupa. Lai veicinātu kopīgu mērķu sasniegšanu inovācijās, konkurētspēju un vispārēju reģionālo un ekonomisko attīstību, vadības grupas sastāvā tiek iekļauti asociāciju, kompetenču centru, izglītības un pētniecības iestāžu, ka arī ministriju deleģēti pārstāvji:
- Ministrijas:
- Ekonomikas ministrija;
- Izglītības un zinātnes ministrija;
- Zemkopības ministrija;
- Klimata un enerģētikas ministrija.
- Latvijas plānošanas reģioni:
- Vidzemes plānošanas reģions.
- Klasteri un federācijas:
- Latvijas Koka būvniecības klasteris;
- Latvijas Pārtikas bioekonomikas klasteris;
- Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija;
- Latvijas Kokrūpniecības federācija.
- Kompetenču centri:
- Latvijas Pārtikas kompetences centrs;
- Meža nozares kompetences centrs.
- Izglītības un pētniecības organizācijas:
- Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūts;
- Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte;
- Rīgas Tehniskā universitāte.
2022. gada 9. novembrī ar pirmo vadības grupas sēdi tika uzsākts jaunais RIS3 jomas "Zināšanu ietilpīga bioekonomika" (turpmāk – ZIB) pārvaldības modelis. Vadības grupas sastāvs tika apstiprināts 2022. gada 23. novembrī:
- Priekšsēdētāja: Irina Pilvere (Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte)
- Priekšsēdētājas vietnieks: Armands Lejas-Krūmiņš (Latvijas Pārtikas kompetences centrs)
2022. gadā notika 5 kopīgas jomas pārstāvju tikšanās un 26 individuālas konsultācijas 2022. gada 14. decembrī tika apstiprināta jomas stratēģija un tās rīcības plāns 2023. gadam.
2023. gadā notika 1 vadības grupas sēde, pārskatot sasniegumus un nosakot turpmākos uzdevumus.
2024. gadā notika 8 vadības grupas sēdes. 2024. gada 16. septembrī tika apstiprināta pārskatītā RIS3 ZIB stratēģija un tās rīcības pāns, ar fokusu uz zinātnē balstītām padziļinātām biotehnoloģijām (Bio DeepTech) biomasas un tās blakusplūsmu pārstrādē.
Atjaunotā stratēģija koncentrējas uz šādiem galvenajiem virzieniem un prioritātēm:
- Inovatīvu bioproduktu attīstība:
- jaunu biomateriālu izstrāde;
- biomasas blakusplūsmu pārstrāde augstas pievienotās vērtības produktos.
- Moderno tehnoloģiju pielietojums:
- biotehnoloģiju izmantošana;
- bioinformātikas un sintētiskās bioloģijas risinājumu attīstība;
- biorafinēšanas tehnoloģiju veicināšana.
- Ilgtspējīga lauksaimniecība un mežsaimniecība:
- precīzās lauksaimniecības un digitālo tehnoloģiju attīstība;
- ilgtspējīgas mežsaimniecības un koksnes produktu inovāciju veicināšana.
- Zilā bioekonomika:
- akvakultūras attīstība.
- Pārtikas inovācijas:
- pārtikas tehnoloģiju un inovāciju veicināšana.
- Resursu efektīva izmantošana:
- atkritumu pārstrādes un biomasas izmantošanas uzlabošana.
- Bioenergoresursu attīstība.
- Vides aizsardzība un ilgtspējība:
- bioloģiskās augu aizsardzības un agroekoloģijas veicināšana.
- Klimata un vides mērķu sasniegšanas sekmēšana.
Šie virzieni ir vērsti uz bioekonomikas sektora ilgtspējīgu izaugsmi, balstītu zināšanās un inovācijās. Tie sekmē tautsaimniecības attīstību, stiprina sociālo jomu un veicina Eiropas Zaļā kursa mērķu sasniegšanu.
