Piektdien, 11. septembrī, notiks 24. Latvijas valdības un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) augsta līmeņa tikšanās, kurā šogad īpašs uzsvars tiks likts uz tādiem jautājumiem kā tiesiskuma stiprināšana, nodokļu politikas stabilitāte, veselības aprūpes sistēmas pilnveidošana un digitalizācija. Tāpat tiks runāts arī par kopējo ekonomisko situāciju un priekšnoteikumiem jaunu investīciju piesaistē.
“Mūsu mērķis līdz 2023. gadam ir piesaistīt ārvalstu tiešās investīcijas vismaz 400 miljonu eiro apmērā, tādēļ vēlamies spert visus nepieciešamos soļus, lai nodrošinātu labvēlīgu vidi uzņēmējdarbības attīstībai un lai uzņēmumi ar ārvalstu kapitālu, kuri Latvijā darbojušies jau līdz šim, turpinātu savu attīstību. Pieredze liecina, ka investīciju vidi lielā mērā ietekmē tas, cik labi un ērti Latvijā jūtas šeit jau strādājošie uzņēmumi,”
norāda Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns.
Līdz ar Covid-19 vīrusa izplatību un daudzviet ieviestajiem ierobežojumiem strauji mainījās LIAA darba ikdiena, jo paralēli eksporta veicināšanas un investīciju projektu aktivitātēm aktualizējās citas prioritātes, kā, piemēram, atļauju izsniegšana darbinieku izbraukšanai un iebraukšanai Latvijā vai valsts subsidēto darba algu programma eksportējošajiem un tūrisma nozares uzņēmumiem. Tomēr arī šādos nenoteiktos apstākļos darbs ar potenciālajiem un Latvijā jau strādājošajiem investoriem turpinās.
2020. gada astoņos mēnešos LIAA ir piesaistījis Latvijai 31 investīciju projektu, kuros kopumā tiks izveidotas 1700 darba vietas, bet kopējais investīciju apjoms pārsniegs 100 miljonus eiro. Saistībā ar Covid-19 un Baltkrievijas krīzi LIAA sniegusi konsultācijas vairāk nekā 5000 klientiem. Reaģējot uz situāciju ekonomikā, ir pārskatīti arī LIAA administrētie valsts atbalsta instrumenti, pielāgojot tos šā brīža vajadzībām, piemēram, paplašinātas iespējas uzņēmumu digitalizācijas jomā un jaunu eksporta tirgu apgūšanā.
Lai sasniegtu izvirzītos mērķus un jau tuvākajā laikā atgrieztos pie izaugsmes, jāturpina investēt cilvēkkapitālā, inovācijās un uzņēmējdarbībai nepieciešamajā infrastruktūrā. Paralēli, stimulējot tautsaimniecības attīstību, jāiegulda publiskajā infrastruktūrā, kam būs pieejami papildus līdzekļi no ES stabilizācijas programmām. Valsts un ES investīcijām noteikti sekos arī privātās investīcijas. “Tiekoties ar FICIL pārstāvjiem, vēlamies saskaņot turpmākos soļus, lai nodrošinātu uzņēmumiem pievilcīgu uzņēmējdarbības vidi. Vienlaikus aicinām arī pašus uzņēmums aktīvāk iesaistīties nozaru ekosistēmās, kurās šobrīd apvienojas uzņēmēji, uzņēmēju organizācijas, valsts institūcijas un universitātes, lai kopīgi lemtu, kas būtu nepieciešams, lai nozares varētu augt straujāk,” tā K. Rožkalns.
Latvijas valdības un FICIL augsta līmeņa tikšanās notiek kopš 1999. gada, un to mērķis ir nodrošināt strukturētu informācijas un viedokļu apmaiņu starp investoriem un vietējiem politikas veidotājiem, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi un sekmētu ārvalstu investīciju ieplūdi Latvijā.
