“Ekonomiskajai sadarbībai ar Somiju ir liels potenciāls gan eksporta, gan investīciju piesaistes ziņā. Šobrīd Somijas investori saīsina savas piegādes ķēdes un vēlas ražošanu izvietot pēc iespējas tuvāk, kas ir lieliska iespēja Latvijai, jo Ziemeļvalstis visu Baltijas reģionu drošības ziņā uztver kā savu vietējo tirgu. Stimulu sadarbības aktivizēšanai starp Latviju un Somiju deva arī kompānijas “Tallink” šovasar atklātā prāmja līnija Helsinki-Rīga. Tiekoties ar kompānijas “Tallink” vadību, uzsvērām, ka esam ieinteresēti, lai šāds maršruts saglabātos arī turpmāk,” norāda Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns.
No 18. līdz 19. augustam K. Rožkalns darba vizītē apmeklēja Somiju, kur tikās ar uzņēmuma “Tallink” vadību un vairākiem esošajiem un potenciālajiem investoriem, kā arī uzsāka sarunas par sadarbības veidošanu ar Somijas valdības finansēto VTT Tehniskās izpētes centru, kurā pie dažādu inovāciju attīstības strādā vairāk nekā 2 tūkstoši pētnieku. Vizītes laikā tika panākta vienošanās par vairākām potenciālo Somijas investoru vizītēm Latvijā jau šā gada septembrī.
Vizīte tika organizēta sadarbībā ar Latvijas vēstniecību Somijā un tās mērķis bija padziļināt ekonomisko sadarbību starp Somiju un Latviju, virzībā uz ekonomiku ar augstāku pievienoto vērtību. Kā prioritārus virzienus investīciju piesaistes un ekonomikas attīstības jomā Latvija izvirzījusi tādas jomas kā gudrie materiāli, viedās pilsētas, biomedicīna un bioekonomika. Sadarbībā ar Somijas zinātnes un pētniecības organizācijām Latvija var būtiski celt savu līmeni šajās nozarēs. Sarunās ar VTT Tehniskās izpētes centru rasta vienota izpratne par sadarbību ES "Horizon" programmas projektos. Sadarbības potenciāls ir arī kokrūpniecībā, kurā Somijas pētnieki sadarbībā ar Baltijas valstu zinātniekiem vēlas apvienot spēkus un sniegt kopīgu pienesumu mežu ilgtspējas un bioloģiskās daudzveidības veicināšanā.
Tiekoties ar Somijas ražojošo uzņēmumu apvienību, tika pārrunātas plašākas sadarbības iespējas ar Latvijas inženierzinātņu nozares uzņēmumiem, kas veicinātu Latvijas eksportu uz Somiju. K. Rožkalns uzsvēra, ka Latvija var piedāvāt tehnoloģiski augsti attīstītus nišas produktus un nodrošināt visas nepieciešamās kvalitātes un drošības prasības. Jau šobrīd mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumu eksports ir viena no būtiskākajām nozarēm mūsu eksporta struktūrā uz Somiju. Zīmīgi, ka Latvijas inženierzinātņu sektora eksports uz Somiju šā gada pirmajos sešos mēnešos palielinājies par 12 %. Līdzīgi kā Latvijā, arī Somijas ekonomika lielā mērā balstās eksportējošajiem uzņēmumiem. Somijas gadījumā saistībā ar Covid-19 pandēmijas sekām šiem uzņēmumiem prognozē būtisku apgrozījuma samazinājumu vairāku gadu garumā. Šajā ziņā sadarbība ar Latviju ir kā viena no iespējām, kā straujāk ieviest jaunus produktus un atgriezt eksporta rādītājus iepriekšējā līmenī.
Šovasar atklātais ”Tallink” prāmja maršruts no Helsinkiem uz Rīgu deva pozitīvu impulsu novājinātajai tūrisma nozarei. Pēc prāmja līnijas atklāšanas tieši Somijas tūristi Rīgā bija vieni no pamanāmākajiem. Tiešā prāmja līnija starp Helsinkiem un Rīgu pozitīvi papildināja tā saukto Baltijas ceļošanas burbuli un bija ļoti būtisks atbalsts tūrisma nozarei. Jaunais maršruts paplašinājis Somijas iedzīvotāju iespējas iepazīt Latviju. “Tallink” dati liecina, ka somiem ir liela interese par Latviju un Rīgu, jo Igaunija un Tallina jau ir iepazīta, bet Latvijā somi viesojušies daudz mazāk. 2019. gadā Latviju apmeklēja 110 tūkstoši tūristu no Somijas.
“Mēs šobrīd nevaram apstiprināt, ka prāmja līnija Helsinki-Rīga tiks saglabāta arī 2021. gadā, tomēr esam pārliecināti, ka šāda iespēja tiks nopietni izvērtēta. No savas puses paudām apņēmību investēt mārketinga aktivitātēs, lai nodrošinātu stabilu ceļotāju plūsmu no Somijas arī turpmāk. “Tallink” savu redzējumu par sadarbības turpināšanu 2021. gadā piedāvās tuvāko nedēļu laikā,” tā K. Rožkalns.
Vizītes laikā notikušas arī vairākas tikšanās par tūrisma nozares sadarbību. Līdzīgi kā citviet pasaulē, arī Somijā tūrisma industrija cietusi lielus zaudējumus, taču Somijā tūrisma industrija atzīta par neprioritāru un palikusi bez vērā ņemama un pielāgota atbalsta. Somijas tūrisma nozares aktivitātes no valsts puses lielā mērā līdz šim bijušas mērķētas uz tālajiem galamērķiem Āzijā, bet tādi tuvie tirgi kā Baltija un Ziemeļvalstis līdz šim nav tikušas uzskatītas par prioritātēm. Ņemot vērā šī brīža nenoteiktību saistībā ar Covid-19 izplatību pasaulē, arī Somija pārskata savu tūrisma stratēģiju, kurā daudz lielāks uzsvars tiks likts uz tuvajiem galamērķiem, kas Latvijai ir laba iespēja attīstīt ciešāku sadarbību.
