Piektās paaudzes mobilo sakaru tīkls jeb 5G ir visdiskutablākais tehnoloģiju attīstības jautājums. Mītiem apvīts, neizzināts un līdz galam neizprasts, citiem tas šķiet kā nākotnes fantastikas žanrs, taču citiem – realitāte, turklāt nevis mistiski tālā nākotnē, bet jau šodien, tagad un te. Latvijas uzņēmumi jau šobrīd izstrādā 5G tehnoloģijas viedās mobilitātes, medicīnas, militārās industrijas un citās jomās.
Arvien biežāk sabiedrība kopumā un uzņēmumi kā Latvijas ekonomikas sastāvdaļa ir pieņēmuši un sapratuši, ka 5G ir nesaraujami saistīts ar ikvienu no mums – ar mūsu attīstību kā valstij, kā arī ar mūsu kā indivīdu spēju dzīvot arvien komfortablāk, ērtāk un kvalitatīvāk, turklāt ilgtermiņā ietaupot visdažādākos resursus.
Kam mums 5G?
Piektās paaudzes mobilo sakaru tehnoloģijas nodrošina īpaši ātru platjoslas savienojumu, zemu aizturi, energoefektīvus interneta piekļuves pakalpojumus industriālu inovatīvu risinājumu nodrošināšanai un rada iespēju pieslēgt tīklam lielu skaitu lietu interneta (IoT) ierīču. 5G tehnoloģijas nodrošina iespēju veikt jebkuras ekonomikas nozares procesu digitalizāciju, izvēloties visoptimālāko tīkla risinājumu. Piemēram, transporta nozarē tas ļauj ieviest inteliģentu satiksmes regulēšanu, iespējotu bezpilota automobiļu kustību u.c. Jauni digitālie risinājumi sniedz plašas iespējas attīstīt ilgtspējīgus risinājumus, kā arī ļauj uzņēmumiem dažādās nozarēs efektīvāk pārvaldīt savus resursus.
5G attīstība un politika
Tehnoloģiju attīstība diktē vajadzību arī pēc jauniem lēmumiem politikā. Eiropas uzmanības fokusā jau kādu laiku ir digitalizācija un viens no tās galvenajiem mērķiem ir 5G. Tiesa, jāatzīst, ka Eiropai digitalizācijas jomā stipri priekšā ir tādas valstis kā, piemēram, ASV un Japāna, un, to apzinoties, Eiropas valstis steidz spert lielus soļus, lai ne vien sekotu digitalizācijas ziņā attīstītāko valstu pēdās, bet varbūt pat tās apsteigtu ar dažādiem risinājumiem un iespējām.
Kā 5G veicas Latvijā?
Arī Latvijā patlaban valstiskā līmenī apzinās 5G tehnoloģiju un digitalizācijas sniegtās plašās iespējas. Ciktāl Latvija ir nonākusi 5G tehnoloģiju attīstības ziņā? Vai 5G spētu pacelt mūsu ekonomiku vēl neredzētos augstumos? Vai mēs esam tikai sekotāji, vai varbūt tomēr inovāciju ieviesēji?
Manuprāt, nozīmīgākie 5G virzītāji Latvijā ir SIA "Latvijas Mobilais telefons" (LMT); radiofrekvenču spektra pārvaldītājs, kas nodrošina 5G ieviešanai piemērotāko radiofrekvenču spektra joslu atbrīvošanu un pārplānošanu - VAS "Elektroniskie sakari"; kā arī forums "5G Techritory". Kopš 2018. gada pasākums pulcē vadošos 5G lēmumu pieņēmējus un praktiķus Eiropā un ārpus tās. Piecu gadu laikā forums "5G Techritory" ir kļuvis par notikumu, kurā piedalās reģiona svarīgākie lēmumu pieņēmēji no uzņēmējdarbības, zinātnes un politikas nozarēm, kā arī izmanto to kā platformu, lai veicinātu modernajās tehnoloģijās balstītu globālu ekonomikas izaugsmi.
Ko jau esam paveikuši?
2020. gada nogalē Ādažu militārajā bāzē atklāja pirmo 5G aizsardzības tehnoloģiju testa vidi Eiropā. Šī gada novembrī tur sāka darboties divi jauni privātie 5G tīkli, ko izveidojis LMT sadarbībā ar vadošajiem tehnoloģiju piegādātājiem Nokia un Ericsson, radot ekosistēmu jaunās paaudzes bezvadu tehnoloģiju attīstīšanai un izmēģināšanai. Savukārt Eiropas Savienības pētniecības un inovācijas programmas "Apvārsnis 2020" atbalstītais inovāciju projekts "Piektās paaudzes (5G) savienotās un automatizētās mobilitātes ES pārrobežu izmēģinājumi" (5G-Routes) ir saņēmis Izglītības un zinātnes ministrijas līdzfinansējumu 89,6 tūkstošu eiro apmērā. Projektu īsteno LMT. Tāpat LMT atbild par mobilo sakaru operatoru 5G infrastruktūras tīkla integrāciju un modernizāciju Somijā, Igaunijā un Latvijā. Plānots, ka vienlaikus LMT attīstīs 5G infrastruktūru un izstrādās risinājumus, kur būtiska loma ir 5G tīkla nodrošinātajām iespējām.
Vai spējat iztēloties Rīgu kā starptautisku bezpilota auto testu vietu? LMT sadarbībā ar Ceļu satiksmes drošības direkciju (CSDD) Rīgā, Biķernieku trasē, izveidojis pirmo 5G testa trasi, kas turpmāk tiks izmantota dažādu inovatīvu risinājumu izpētei, attīstībai un testēšanai, tostarp autonomo un savienoto auto, satiksmes vadības, drošības un citu digitālo risinājumu testiem.
Kā apgalvo LMT prezidents Juris Binde, tad LMT jau vairākus gadus mērķtiecīgi investē infrastruktūras paplašināšanā, uzlabošanā un jaunu 5G balstītu risinājumu izstrādē. Tas ļāvis nodrošināt šobrīd plašāko 5G tīklu Latvijā un ienest nākotnes tehnoloģijas dažādu nozaru uzņēmumu un organizāciju ikdienā. J. Binde stāsta, ka pirms vairākiem gadiem, uzsākot darbu pie 5G ieviešanas un tīkla infrastruktūras attīstīšanas, LMT bija pilnīgi pārliecināti, ka tas sniegs neizmērojami vairāk priekšrocību nekā citas datu pārraides tehnoloģijas. Šodien LMT ar savu 5G ekspertīzi piedalās starptautiskos projektos un starptautisko partneru atzinīgais vērtējums ir apliecinājums, ka Latvija var sniegt būtisku pienesumu nākotnes tehnoloģiju attīstībā.
Jomas, kur bez 5G neiztikt
Mēģinot ieskicēt Latvijas ekonomikas virzību saistībā ar 5G pielietojumu, vēlos izcelt trīs jomas, kas mūsu ekonomikai ir īpaši nozīmīgas un tās ir - viedā pilsēta jeb smart city, kā attīstīšana nav iedomājama bez 5G. Tas nepieciešams sensoru, sensoru sistēmu, lietu interneta, kā arī autonomas braukšanas, dronu u.c. nodrošināšanai.
Otrs virziens – viedā osta un jūras pētīšana, kā arī virtuālā/papildinātā realitāte.
Un visbeidzot 5G ir un būs nozīmīgs bioekonomikā, lauksaimniecībā, kā arī mazo un vidējo uzņēmumu digitalizācijā. LIAA jau šī gada nogalē plāno uzsākt digitalizācijas vaučeru programmu, kurā uzņēmējiem dažādu tehnoloģisko risinājumu, tostarp 5G ieviešanai, būs pieejams atbalsts līdz pat 100 tūkstošiem eiro.
Latvija ne tikai var, Latvija arī dara!
Ja kādam var likties, ka Latvijai vēl šajā ziņā tāls ceļš ejams, tad vēlos izcelt Latvijas uzņēmumus, kuri jau ar vienu kāju ir iesoļojuši nākotnē. Proti, runājot par viedās pilsētas virziena attīstību, sensori un sensoru sistēmas ir fundamentāli nozīmīgas. Šajā jomā Latvijā aktīvi darbojas SIA "Adventum Tech", kā ražotais produkts "Liveload" ir mērierīce, kas mēra nesošo būvkonstrukciju noslodzi un nosūta saņemto informāciju uz "Adventum Tech" "mākoni" tālākai datu apstrādei. Apstrādātie dati ļauj redzēt būvju nesošo konstrukciju noslodzi, arī pārslodzi, ja tāda ir, kas galu galā sniedz būvinženieriem pilnu ainu par uzraudzīto būvkonstrukciju uzvedību. Lieki piebilst, cik šis ir vitāli svarīgi.
Modris Greitāns, Elektronikas un datorzinātņu institūta (EDI) vadošais pētnieks un direktors informē, ka digitālām tehnoloģijām, tai skaitā 5G komunikācijai, ir liels potenciāls daudzās tautsaimniecības nozarēs un jau ilggadīgi EDI strādā pie to attīstības un pielietošanas. Tiek radīti risinājumi, kas nākotnē ļaus samazināt bojā gājušo skaitu ceļu satiksmes negadījumos, attīstot savienotas un automatizētas mobilitātes risinājumus; celt konkurētspēju ražosanā, iesaistot industriālos un servisa robotus un citi, kuros būtiska loma ir tieši 5G vai lietu interneta komunikācijai.
2016. gadā EDI demonstrēja pirmo pašbraucošo automašīnu Latvijā, bet tagad, sešus gadus vēlāk, institūta eskperti jau strādā pie sinhronizētas transportlīdzekļu vadības sistēmas, kas balstīta uz 5G tehnoloģiju. Ir uzsākts darbs pie robotu spieta risinajuma, kas tam ļaus orienēties un veikt uzdevumus dinamiski mainīgā apkārtējā vidē. Lai izstrādātu nākamās paaudzes 5G pielietojumus, institūtā izveidota uz SDR (programmvadāms radio - Software-defined radio) balstīta 5G testgultnes platforma ar funkcionalitāti, kas komerciāli būs pieejama tikai nākamajos gados.
Runājot par 5G un kopbraukšanas attīstību, jāpiemin SIA "getUgo", kas izstrādā Auto Tālvadības Sistēmas (ATS) risinājumu, kas ļauj automašīnu vai tehnikas vienību vadīt attālināti, piemēram, no biroja vai zvanu centra.
Viedās ostas un jūras pētīšanas virzienā 5G milzu lomu spēlē termināļu darbības optimizācijā, piemēram, kravas, konteineru, pasažieru plūsmu koordinēšanā un sinhronizācijā, kuģu pārvietošanas optimizācijā, uzlabojot operatīvo lēmumu pieņemšanu, ņemot vērā laika apstākļus un redzamību, netipisku situāciju riskus, iespējamus alternatīvus maršrutus, kā arī jūras vides monitoringā un jūras procesu izpētē (piesārņojums, temperatūra, sāļums, ūdens masa, jūras līmeņi utt.).
Deniss Bičkovs, Rīgas Brīvostas pārvaldes vecākais IT speciālists zina stāstīt, ka lielākajā daļā pasaules ostu šobrīd darbojas un ievieš jaunos risinājumus, piemēram, ar drona palīdzību nodrošina ostas monitoringu, ievieš mākslīgo intelektu, veicot drošības risku analīzi utt. Bet visiem šiem risinājumiem nepieciešams nodrošināt stabilu un ļoti ātru datu pārraidi. Ir ļoti būtiski, lai Latvijas ostas neatpaliktu no citām ostām un, protams, jācenšas būt līderiem jūrniecības digitālo risinājumu ieviešanā, lai uzlabotu ostas darbību efektivitāti, palielinātu kravas pārkraušanas ātrumu un nodrošinātu videi draudzīgu un drošu ostu.
Kas tālāk?
Kā redzam, pozitīvu piemēru jaunu digitālu inovāciju ieviešanā netrūkst arī Latvijā. Vienlaikus jāsaprot, ka nav jābaidās no svešā (ar svešo šoreiz domājot 5G), bet gan tas jāapgūst un pilnvērtīgi jāielaiž mūsu dzīvēs, lai tās virzītos ar augšupejošu attīstības līkni. Jo galu galā man izskatās, ka 5G jau ir un varētu turpināt būt Latvijas veiksmes stāsts.
