Nereti sabiedrībā vairāk dzird par lielajiem uzņēmumiem, un līdz ar to veidojas uzskats, ka tiem ir galvenā loma valsts ekonomikas struktūrā. Taču visi lielie uzņēmumi reiz ir bijuši mazi, tāpēc Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Tehnoloģiju biznesa centrā pārsvarā strādā tieši ar maziem un vidējiem uzņēmumiem.
Es nespēju iedomāties inovāciju sektoru bez maziem un vidējiem uzņēmumiem. Lielākā daļa eksperimentu notiek šādu uzņēmumu birojos. Tieši tāpēc Tehnoloģiju biznesa centra fokusā ir mazo un vidējo uzņēmumu atbalsts. Šis modelis lielā mērā ir pārņemts no Masačūsetsas tehnoloģiju institūta – mēs veidojam inovācijas atbalstošu vidi, sadarbojoties ar trim lielajām augstskolām. Šajā vidē ir vieta gan uzņēmumiem, gan privātpersonām, kam ir tikai ideja.
Protams, lielie uzņēmumi attīsta nozīmīgas inovācijas, tiem ir lieli pētniecības un attīstības departamenti. Taču bieži vien tie vairs nav tik elastīgi kā savos pirmsākumos. Tāpēc jau visi runā par jaunuzņēmumiem un tie tik ļoti piesaista sabiedrības uzmanību – tie dara jaunas lietas, skaļi stāsta par tām un nebaidās riskēt. Varbūt sākumā jaunuzņēmumi nerada lielu nodokļu plūsmu un vēl nenodarbina daudz cilvēku, bet daži vēlāk izrādās īpaši veiksmīgi. Es esmu pārliecināts, ka pienāks diena, kad kāds no uzņēmumiem, kas ir saņēmis Tehnoloģiju biznesa centra atbalstu, kļūst par vienradzi – uzņēmumu, kura vērtība pārsniedz miljardu ASV dolāru un arī mums kādudien būs kaut kas tikpat liels kā "Spotify". Un nav nozīmes, ko tieši šis uzņēmums darīs – svarīgāk par visu ir tā radītās pārmaiņas sabiedrības paradumos.
Efektīvāki procesi, konkurētspējīgāki uzņēmumi
Pēdējā laikā daudz tiek runāts par ekonomikas transformāciju, un es uzskatu, ka tehnoloģiju uzņēmumiem būs izšķiroša loma Latvijas ekonomikas transformācijā no tradicionālās pieejas biznesā uz plašāku informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanu, automatizāciju, robotizāciju. Kas tad īsti ir ekonomikas transformācija? Viena no svarīgākajām lietām šajā pārmaiņu procesā ir uzņēmumu digitalizācija, automatizācija un robotizācija. Digitālā transformācija ļauj izmantot jaunās tehnoloģijas, lai padarītu procesus efektīvākus un Latvijas uzņēmumus – konkurētspējīgākus. To var darīt, gan digitalizējot atsevišķus procesus, gan īpaši piestrādājot pie dažādu tradicionālo, piemēram, lauksaimniecības un mežsaimniecības nozaru, kā arī viedās specializācijas stratēģijas jomu attīstības.
Ja uzņēmumi savā darbībā neko nemainīs, tie zaudēs sāncenšu cīņās. Un efektivizācija, automatizācija un robotizācija nav tikai ieguldījums tālā nākotnē – šie procesi jau uzreiz ļauj resursus izmantot efektīvāk. Pavisam vienkāršs piemērs – ja uzņēmums arvien lielāko daļu dokumentu kārto papīra formātā, tas palielina izmaksas. Un nav tā, ka automatizācija uzreiz nozīmē to, ka uzņēmums atlaiž darbiniekus – šos cilvēkus var apmācīt sarežģītāku un arī labāk apmaksātu pienākumu veikšanai. Būtiski, ka šobrīd ir pieejams arī valsts atbalsts digitalizācijai gan grantu (LIAA) gan aizdevumu ar kapitāla atlaidi (ALTUM) formā.
Atbalsta gan zaļas idejas, gan prototipus
Tehnoloģiju biznesa centrs ar Norvēģijas finanšu instrumenta atbalstu īsteno divas atbalsta programmas uzņēmumiem – "Inovāciju akadēmiju" un "Prototech". "Inovāciju akadēmija" ir paredzēta agrīnām idejām – programma piedāvā mācības un palīdz veidot komandas, atbalsta arī tehnoloģiju un biznesa modeļa izstrādi. "Inovāciju akadēmija" ir lieliska platforma biznesa modeļa attīstībai un inovatīvu uzņēmumu dibināšanai. Šajā programmā mentori palīdz dalībniekiem atrast domubiedrus ar papildinošām kompetencēm un veidot komandas. Kopā dalībnieki strādā pie komercializējamas biznesa idejas, kas būs gatava investīciju piesaistei.
Savukārt prototipēšanas programma "Prototech" ļauj attīstīt un testēt produktu, sniedzot būtisku finansiālu atbalstu prototipa izstrādei – 15 tūkstošus eiro. Abas programmas viena otru papildina, un rezultātā komandas iegūst nepieciešamās kompetences, attīsta tehnoloģiju vai produktu, kā arī sagatavojas ieceres komercializācijai.
Šajās programmās nevaram atbalstīt fundamentālus zinātnes projektus – tādām iecerēm vajadzētu daudz lielāku finansējumu. Tāpēc uzņēmumi, kas līdz šim ir piedalījušies abās programmās, reaģē uz šodienas problēmām un piedāvā tām risinājumus pārredzamā nākotnē. Uzņēmumi saprot tirgus vajadzības un orientējas uz to apmierināšanu.
No stresa mazināšanas rīka līdz būvniecības tehnoloģijām
Abās programmās ir bijuši vairāki uzņēmumi ar idejām, kas vienā vai citā veidā digitalizē dažādus procesus. Piemēram, "Prototech" programmā tiek izstrādāts rīks attālinātām bišu saimju monitoringam reāllaikā. Tas ar sensoru palīdzību ļauj palielināt bišu produktivitāti un saimju izdzīvošanas izredzes. Balstoties uz datiem vai saņemot brīdinājumu e-pastā par apdraudējumu bišu saimei vai nesankcionētu stropa kustību, bitenieks var ātri pieņemt lēmumu par došanos dravā.
Cits interesants piemērs ir zinātniski ietilpīgs jaunuzņēmums "Energowise", kas izstrādā iekārtu biomasas sadegšanas procesa uzlabošanai, palīdzot siltumražotājiem un koģenerācijas stacijām optimizēt šķeldas, granulu un citu biomasas materiālu sadegšanas metodes, palielinot iekārtu efektivitāti un uzlabojot dabā nonākošo dūmgāzu kvalitāti. Ar savu darbību uzņēmums palīdz sasniegt arī Eiropas zaļā kursa mērķus.
Vēl viens no uzņēmumiem, kas ir attīstījies ar Tehnoloģiju biznesa centra atbalstu, ir būvniecības tehnoloģiju jaunuzņēmums "Adventum Tech”, kura izstrādātie sensori kopā ar mobilo lietotni ziņo par būvkonstrukciju noslodzi. Šī inovācija ļauj sekot līdzi būvkonstrukciju noslodzei un laikus novērst iespējamās problēmas. Turklāt tehnoloģijas tās spēs pamanīt daudz ātrāk nekā cilvēks "uz aci".
Savukārt, uzņēmums "Stapes" izstrādā vibroakustikas gultu, kas palīdz cīnīties ar stresu. Ne uzdevums, ne tā risinājums nav vienkāršs – cilvēks apguļas īpašā gultā, uz acīm uzliek virtuālās realitātes brilles, bet uz ausīm – mūzikas klausīšanās austiņas. Kamēr cilvēks klausās mūziku, uzņēmums ar sensoriem spēj izmērīt endorfīnu līmeni, tādējādi pierādot iekārtas efektu ar darbiem, nevis tikai ar vārdiem. Kad "Stapes" dibinātājs Jānis Siders piedalījās "TechBBQ" konferencē Kopenhāgenā, cilvēki stāvēja rindā, lai izmēģinātu šo pieredzi.
Kopumā trijos gados "Inovāciju akadēmijā" un "Prototech" paredzēts apmācīt 98 komandas un atbalstīt 30 prototipu izstrādi. Līdz 10. martam ir atvērta pieteikšanās "Prototech" otrajam uzsaukumam, kas 15 uzņēmumiem dos iespēju saņemt 15 tūkstošu eiro finansējumu prototipa izstrādei.
Trajektorijas maiņai vajadzīgas izmaiņas izglītībā
Man prieks, ka pēdējos gados inovāciju tēma interesē ne tikai mani, bet tā parādās arī politisko partiju dienaskārtībā, vismaz – to programmās. Tāpat, mani iepriecina valdības deklarācija, kurā beidzot pārliecinoši parādās inovāciju sektors. Protams, vēl ir plašas iespējas izaugsmei, bet būtu labi, ja deklarācijā ierakstītās lietas tiešām piepildītos.
Vēl viens svarīgs aspekts, lai tehnoloģiju uzņēmumi varētu mainīt Latvijas ekonomikas trajektoriju, ir izglītība. Jo īpaši – eksakto priekšmetu izglītība. Atsevišķās jomās Latvijā dramatiski trūkst speciālistu, piemēram, mikročipu un mikroshēmu ražošanas nozarē.
Tikpat svarīgi ir cilvēki ar biznesa kompetencēm, kuri turklāt spēj ātri pielāgoties. Biznesa vide strauji mainās. Iepriekš uzņēmējdarbībā svarīgākā bija peļņa, bet tagad sāk pievērst uzmanību ilgtspējai, vides jautājumiem un uzņēmumu radītajai sociālajai ietekmei. Arī investori sāk skatīties ne tikai uz to, vai uzņēmumi, kuros tie iegulda, labi pelna, bet arī uz to, cik atbildīgas ir viņu atbalstītās organizācijas pret vidi. To pieprasa gan sabiedrība, gan viņu reputācija. Tāpēc arī mēs Tehnoloģiju biznesa centrā cenšamies izglītot programmu dalībniekus par šiem jautājumiem.