Laura Štrovalde, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktora vietniece investīciju un enerģētikas jautājumos
Latvijas politika ārvalstu tiešo investīciju (ĀTI) piesaistē ir vērsta uz pievilcīgas investīciju vides nostiprināšanu un mūsu valsts konkurētspējas veicināšanu. Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas datiem, pēdējo trīs gadu laikā Baltijas valstīs kopumā tiešo investīciju plūsmas pāri robežām pieauga par 35% salīdzinājumā ar pirmspandēmijas periodu (2017.–2019. gadu). Īpaši ievērojami ārvalstu ieguldījumi ienākuši apstrādes rūpniecībā, tirdzniecībā, finanšu pakalpojumos, kā arī profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarēs. Ilgtermiņā ārvalstu investoru ienākumi Latvijā uzrāda pozitīvu tendenci, kas apliecina, ka ĀTI mūsu valstī ir ienesīgs ieguldījums.
Tomēr, neskatoties uz pozitīvo investīciju dinamiku, jāņem vērā, ka Latvija konkurē ar citām reģiona valstīm investoru piesaistes ziņā. Tāpēc, lai veicinātu ārvalstu ieguldītāju interesi ilgtermiņā, ir būtiski turpināt pilnveidot mūsu uzņēmējdarbības vides priekšrocības – ērtu loģistiku un piekļuvi ostām, kvalitatīvu aviosatiksmi, modernu telekomunikāciju un sakaru infrastruktūru, kā arī e-pārvaldes iespējas, kas ļauj saņemt gandrīz visus valsts pakalpojumus digitāli.
Arī nodokļu politika Latvijā ir konkurētspējīga – piemēram, reinvestētajai peļņai tiek piemērota 0% likme. Investorus piesaista arī mūsu Speciālās ekonomiskās zonas un to piedāvātās priekšrocības. Dažas valstis īpaši izceļ nodokļu atlaides pētniecībā un attīstībā ieguldītajiem līdzekļiem, taču, skaidrojot, ka Latvijā reinvestētā peļņa netiek aplikta ar nodokli, mēs izskatāmies pat pievilcīgāki nekā valstis ar šādām atlaidēm.
Jāveicina interese par inženierzinātnēm
Latvijā darba ražīgums ir augsts, un mēs vairs nepozicionējam valsti kā lēta darbaspēka centru. Mūsu darba kultūra ir vairāk raksturīga Ziemeļvalstīm, kas palīdz piesaistīt investīcijas ar augstu pievienoto vērtību. Tajā pašā laikā, ir svarīgi parādīt arī nākotnes perspektīvas, lai investori būtu droši par mūsu darba tirgus ilgtspēju, piemēram, palielinot STEM (science – zinātne, technology – tehnoloģija, engineering – inženierzinātnes un mathematics – matemātika) studentu skaitu.
Mūsu kopīgais mērķis ir padarīt inženierzinātņu studijas pieprasītas un stilīgas jauniešu vidū, līdzīgi kā tas tika panākts ar IT (informāciju tehnoloģijas) nozari, kur programmētāja darbs tika parādīts kā īpašs un labi apmaksāts. Arī vecāku loma ir svarīga, lai virzītu bērnus uz inženierzinātņu studijām, jo mākslīgais intelekts var automatizēt daudzus procesus, taču joprojām būs nepieciešams cilvēka radošais prāts. Latvijā jau ir darbaspēks, kas spēj ražot nišas produktus, un kvalitatīvs darbaspēks ir izaicinājums visā pasaulē. Daudzi investori, izvēloties šo vietu, uzticas, ka Latvijā ir pieejams tāds darbaspēks.
Investoru uzmanības fokusā – bioekonomika
Lielākais pieprasījums no investoriem joprojām ir bioekonomikas nozarē. Tāpat liela interese ir par biomedicīnu, viedo enerģētiku, fotoniku, IKT (informācijas un komunikācijas tehnoloģijām) un citiem augstas pievienotās vērtības sektoriem. Tam spilgts apliecinājums ir tas, ka Indijas milzis “Tech Mahindra” šogad izveidoja biznesa apstrādes pakalpojumu centru tieši Rīgā.
Latvijā tiek veikta arī ļoti specifiska nišas produktu ražošana, piemēram, aviācijai – droni, ūdeņraža dzinēji lidmašīnām, sirds vārstuļu ražošana no mākslīgā zīda u.c. Taču, lai izveidoto produktu ieraudzītu investors – Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA) ir būtiski veicināt sadarbību ar citām valstīm un pozicionēt Latviju kā investīcijām pievilcīgu galamērķi, lai radītu labvēlīgus apstākļus Latvijas uzņēmumiem starptautiskā vidē. Aktīva sadarbība un Latvijas tēla stiprināšana kā uzticamai un inovācijām atvērtai valstij palīdz uzņēmumiem piesaistīt ārvalstu partnerus un investorus, kas veicina gan kapitāla, gan zināšanu apmaiņu. Tas ne vien paplašina Latvijas uzņēmumu iespējas ārējos tirgos, bet arī stiprina Latvijas ekonomiku kopumā, palielinot eksportspēju un radot jaunus izaugsmes virzienus.
Tieši tāpēc LIAA turpina attīstīt pārstāvniecības tādās valstīs kā Spānija un Indonēzija, lai palīdzētu uzņēmējiem vieglāk sasniegt potenciālos eksporta partnerus un iekļūt vietējos tirgos. Tāpat Latvija koncentrējas uz ASV tirgu, kur mērķis ir piesaistīt investīcijas līdz viena miljarda apmēram.
LIAA pilnveido arī reģionālo pārstāvniecību tīklu, lai palīdzētu uzņēmējiem meklēt jaunus tirgus, nostiprināties esošajos un izstrādāt investīciju piedāvājumus. Ja investors atklāj ražotni Latvijā, turpmākās paplašināšanās gadījumā viņš bieži kā jaunu investīciju vietu izvēlas Latviju, tāpēc investoru pēcapkalpošana ir ļoti būtiska – tai nodrošinot vietējo atbalstu un motivējot turpināt ieguldīt šeit. Īpaši nozīmīgs ir arī “zaļais koridors”, kas gan vietējiem uzņēmējiem, gan investoriem ļauj veikt visas procedūras paātrināti. Katrs uzņēmējs novērtē individuālu pieeju, un tā ir Latvijas priekšrocība, jo lielajās valstīs, piemēram, Polijā, šāda individuāla pieeja ikvienam investoram ne vienmēr ir iespējama.
Biznesa ideju skaits pieaug
LIAA piedāvā plašu atbalsta programmu klāstu uzņēmējiem, kas ir būtisks atspēriena punkts jauniem un ambicioziem biznesa uzsācējiem. Šīs programmas nodrošina finansiālu atbalstu, konsultācijas un praktiskus resursus, kas palīdz pārvarēt sākotnējos izaicinājumus un attīstīt inovatīvas idejas.
Mūsu atbalsta programmas ir pielāgotas dažādām uzņēmēju grupām, un ir svarīgi veidot saikni starp katru projektu un nākamo, ko spilgti apliecina tie, kas gūst atzinību LIAA rīkotajā ikgadējā inovatīvo biznesa ideju konkursā “Ideju kauss”. Tā mērķis ir sniegt ideju autoriem atbalstu un iespēju validēt savas biznesa idejas, demonstrēt zināšanas par metodēm un instrumentiem to attīstībai, iekļaujot inovāciju un tehnoloģiju komponentes. Sākotnēji redzējām pieteikumos pat ļoti primitīvus produktus, kas gadu gaitā kļuvuši daudz komplicētāki, pateicoties LIAA organizētajiem semināriem un apmācībām. Šogad pieteikumu skaits “Ideju kausā” ir rekordaugsts – saņemti 386 biznesa ideju pieteikumi, un piedāvāto ideju kvalitāte ir ievērojami augusi – tiek domāts inovatīvi un vienlaikus tā, lai iecerētās idejas būtu arī realizējamas ražošanā.
Lielisks piemērs ir zemūdens drons “Līdaka” no 2023. gada “Ideju kausa” laureātu vidus – produkts, kas var kalpot gan civilajām, gan militārajām vajadzībām, un kuru paredzēts sākt pārdot 2025. gadā. Tāpat “Ideju kausā” iegūtais atbalsts ļāva iekārtot darbnīcu, kas kalpo dizaina prototipa izstrādei Latvijā radītajam salokāmajam kravas velosipēdam “Vezums”. Līdzīgi transporta līdzekļi jau ir populāri daudzviet pasaulē, tādēļ idejas autori plāno, ka ar laiku šis kļūs arī par pieprasītu produktu ne tikai Latvijā, bet arī citviet Eiropā.
Neskatoties uz ārvalstu investoru pozitīvo interesi par Latviju un mūsu konkurētspējīgajām priekšrocībām, tostarp jauno uzņēmēju aktīvo dalību dažādās inkubācijas programmās, nedrīkstam apstāties pie sasniegtā. Lai sekmētu ilgtermiņa izaugsmi, ir būtiski domāt par tālāku STEM studentu skaita palielināšanu, uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, kā arī ceļu un sakaru infrastruktūras attīstīšanu. Vienlaikus ir svarīgi popularizēt Latviju un tās produktus ārvalstīs, veicinot gan eksporta pieaugumu, gan mūsu uzņēmēju atpazīstamību pasaulē. Tikai tā varēsim nostiprināt Latviju kā pievilcīgu, attīstībai atvērtu un dinamisku uzņēmējdarbības centru.
Konkurss “Ideju kauss” tiek rīkots ERAF projekta “Atbalsts MVU inovatīvas uzņēmējdarbības attīstībai” (ID Nr. 1.2.3.1/1/23/I/001) ietvaros.