Četras zinātnieku komandas varēs saņemt finansējumu līdz 200 tūkstošiem eiro, pētniecības darbam un produktu prototipu izstrādei. Trīs no tām pārstāv Rīgas Tehnisko universitāti (RTU) un viena Latvijas universitātes Cietvielu fizikas institūtu (CFI).
“Misija “Jūra 2030” ir daļa no Latvijas valsts tēla stratēģijas un tās mērķis ir radīt apstākļus tādu inovāciju attīstībai, kuru citur nav. Zilās jeb ūdens ekonomikas loma pasaulē arvien pieaug un 100 lielākie nozares uzņēmumi spēj ģenerēt peļņu 1 triljona dolāru apmērā. Nozares iespējas ir gandrīz neierobežotas, tādēļ arī zinātnes komercializācijas jomā pievēršam pastiprinātu uzmanību akvakultūras projektiem. Tīrs ūdens ir vērtība, kas ietekmē dzīves kvalitāti un rada priekšnoteikumus ilgtspējīgai uzņēmējdarbības attīstībai. Šādiem projektiem ir augsts komercializācijas potenciāls un tos viegli mērogot dažādu valstu un reģionu vajadzībām,” uzsver Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns, piebilstot, ka arī turpmāk būs pieejams finansējums šādu ideju attīstībai.
LIAA administrētās Tehnoloģiju pārneses programmas ceturtajā atlases kārtā tika atlasīti projekti, kuri saskan ar Misijas “Jūra 2030” prioritātēm. Šoreiz no iesniegtajiem desmit projektiem atbalstu gūs četri. RTU zinātnieki strādās pie tādām idejām kā batimetrijas jeb zemūdens mērījumu pēcapstrādes rīka “HEAL” izstrādes, jaunās paaudzes roņu atbaidīšanas iekārtas komercializācijas un funkcionālas zivju barības izstrādes. Savukārt CFI speciālisti piedāvā radīt viedās bojas prototipu “Spectromarine” ūdens organismu monitoringam un ūdens kvalitātes novērtēšanai. Jāuzsver, ka programmas nosacījumi paredz, ka katram projektam jāīsteno arī biznesa plāns un jāpiesaista speciālisti, kuri virzīs izstrādātos produktus tirgū.
Projekta “Heal” zinātniskais vadītājs Agris Ņikitenko norāda, ka šobrīd, apkopojot datus par veiktajiem zemūdens mērījumiem ostu akvatorijās un citās ūdenstilpēs, ļoti daudz tiek iesaistīti cilvēkresursi, bet piedāvātais risinājums, izmantojot mākslīgā intelekta un mašīnmācīšanās tehnoloģijas, ļaus datu analīzi veikt daudz efektīvāk. “Projektā plānots komercializēt programmatūras risinājumu. Mākslīgā intelekta algoritmi tiks pielāgoti akvatoriju gultņu telpisko datu pēcapstrādei. Tas turpmāk ļaus aizstāt karšu operatora manuālo darbu. Šāda tehnoloģija samazinās cilvēka kļūdas varbūtību un ietaupīs cilvēku darba stundas,” tā A.Ņikitenko.
Savukārt projekta “Spectromarine” zinātniskais vadītājs Aleksejs Zolotarjovs uzsver, ka viņu izstrādātā viedā boja piedāvās iespēju akvakultūras un citu nozaru uzņēmumiem iegūt laboratorijas līmeņa datus par ūdens kvalitātes izmaiņām par iespējami zemāko cenu. “Iekārtu plānojam aprīkot ar mikrospektometru, kurš tiešsaistes režīmā nodrošinās ļoti augstas kvalitātes mērījumus, tādā veidā sniedzot operatīvu informāciju par potenciālo piesārņojumu. Tas būs būtisks ieguvums gan zivju audzētājiem gan citiem uzņēmumiem, kuru uzņēmējdarbība ir cieši saistīta ar ūdens kvalitāti,” stāsta A.Zolotarjovs.
Atbalsta programmas mērķi paredz atbalstīt pētniecības rezultātu komercializācijas kompetences attīstīšanu valsts pētniecības organizācijās, sniedzot ieguldījumu Latvijas Viedās specializācijas stratēģijas mērķu sasniegšanā, kas sekmētu šo pētniecības organizāciju īpašumā esošo pētniecības rezultātu komercializāciju gan Latvijā, gan ārvalstīs, lai palielinātu pētniecības organizāciju ienākumus no rezultātu komercializēšanas vai pārvērstu tos veiksmīgā uzņēmējdarbībā.
Projektu īstenošana tiek uzsākta 2022. gada 1. jūnijā. Pētniecības darbs atbalsta saņēmējiem jāveic līdz 2022. gada 31. decembrim, bet biznesa idejas komercializācijas termiņš saskaņā ar atbalsta programmas nosacījumiem ir līdz 2023. gada 30. jūnijam.
“Tehnoloģiju pārneses programma” tiek īstenota ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu.
