LIAA ekonomiskās pārstāvniecības Norvēģijā Eksporta vadītājs Austris Keišs
Norvēģija ir TOP10 investors Latvijā un 12. nozīmīgākais Latvijas eksporta partneris. Iedzīvotāji Norvēģiju uzlūko kā pārticīgas un sociāli atbildīgas valsts paraugu, bet uzņēmumi – kā maksātspējīgu un drošu tirgu, kur sadarbības pamatā ir reputācija un uzticība. Kādas tendences iezīmēja 2023. gads, un ko Latvijas uzņēmumi no šī tirgus var gaidīt šogad?
Eksports – kronas gūstā
Pērn vājās norvēģu kronas, inflācijas kāpuma, nekustamā īpašuma sektora krīzes un citu faktoru ietekmē kopējais eksporta apjoms pirmajos trīs ceturkšņos no Latvijas uz Norvēģiju saruka par 14%, tomēr jāņem vērā, ka gadu iepriekš eksports auga par 33% sasniedzot 662,3 miljonus eiro. Lai arī šogad norvēģu valdības prognozes liecina par mērenu iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu (+1,1%), eksportētājiem uz Norvēģiju par vēl vienu izaicinājumu ir kļuvusi vājā norvēģu krona. Vēl tikai pirms pāris gadiem eiro un kronas attiecību veikli varēja rēķināt proporcijā 1 eiro pret 10 kronām. Pērn norvēģu krona sasniedza vienu no zemākajiem punktiem vēsturē – valūtas maiņas kurss pret vienu eiro pārsniedza 12 norvēģu kronas. Finanšu un banku eksperti savās prognozēs ir atturīgi, pārsvarā norādot vien to, ka, visticamāk, šogad būtiskus valūtas kursa uzlabojumus var negaidīt. Ja norvēģiem tas sadārdzina ceļojumus uz ārzemēm, kā arī ārvalstu preču, pakalpojumu un tehnoloģiju iepirkšanu, Latvijas uzņēmumiem tas nozīmē sarežģītākas sarunas par cenu un ilgāki kompromisu meklējumi ar norvēģu partneriem.
Būvniecības nozare – vai agonija turpināsies?
Koka moduļu būves un būvniecības sektors saglabājas kā būtiski Latvijas eksporta segmenti. Vienlaikus Norvēģijā 2023. gads būvniecības nozares atmiņā drīzāk paliks kā krīzes un neražas gads. Augstās banku kredītlikmes, būvmateriālu izmaksu kāpums un vājā valūta sekmēja, ka pērn Norvēģijā bija zemākā būvniecības aktivitāte kopš 1990. gadiem. Īpaši kritiska situācija saglabājās dzīvojamās platības segmentā, bet ģeogrāfiski – galvaspilsētā Oslo, kur pagājušā gada trešajā ceturksnī bija zemākā būvniecības aktivitāte visā valstī – tika izsniegtas tikai 10 jaunas būvatļaujas dzīvojamo ēku projektiem.
2024. gadā Norvēģijas būvniecības nozarē, visticamāk, turpināsies pērnā gada agonija, tomēr saskaņā ar dažādu ekspertu un nozares organizāciju prognozēm, 2025. un 2026. gadā aktivitāte varētu ievērojami kāpt, ko sekmē sekojoši faktori:
1) Norvēģijā, īpaši Oslo ir ievērojams mājokļu trūkums. Saskaņā ar Norvēģijas Mājokļu būvniecības savienības datiem, Oslo vien katru gadu pietrūkst apmēram pieci tūkstoši mājokļu.
2) Bēgļu izmitināšana. Kopš Krievijas uzsāktā pilna mēroga kara Ukrainā, Norvēģija savā valstī ir izmitinājusi aptuveni 70 tūkstošus ukraiņu bēgļu. Turklāt atbildīgo valsts iestāžu prognozes liecina, ka 2024. gadā kopējais skaits ukraiņu bēgļu varētu sasniegt 100 tūkstošus, tādējādi pastiprinot nepieciešamību pēc mājokļiem vai vismaz pagaidu izmitināšanas risinājumiem.
3) Banku procentu likmes šķietami sasniegušas griestus. Pērnā gada beigās Norvēģijas Centrālā banka procentu likmi palielināja no 4,25% uz 4,5%. Prognozes liecina, ka minētā likme varētu saglabāties līdz nākamā gada rudenim, pēc tam pakāpeniski to samazinot. Tas varētu dot nepieciešamo grūdienu aktivitātes kāpināšanai arī būvniecības nozarē.
4) Pārrunājot tirgus situāciju ar vadošajiem Norvēģijas būvniecības uzņēmumiem, var secināt, ka būvniecības aktivitāte citos segmentos, piemēram, industriālo ēku būvniecībā un publiskā sektora infrastruktūras (skolas, bērnudārzi) izbūvē joprojām saglabājas salīdzinoši augsta.
“Visa Norvēģija eksportē”
Norvēģijas ekonomika vēsturiski lielā mērā ir balstījusies uz naftas un gāzes eksportu, kā arī dabas un finanšu resursu atbildīgu pārvaldību. Lai arī 2022. un 2023. gadā naftas un gāzes eksports sasniedza rekordlielus apmērus, Norvēģijas valdība kopā ar nozaru organizācijām ir apņēmusies veicināt eksporta diversifikāciju, tādējādi gatavojoties “jaunai realitātei” bez naftas un gāzes. Tāpat jāņem vērā, ka naftas un gāzes sektorā tiek nodarbināti ap 200 tūkstoši speciālistu. Tas nozīmē, ka eksporta diversifikācija ilgtermiņā ir arī būtisks nodarbinātības un darbaspēka pārkvalificēšanas jautājums. Tādēļ 2022. gada pavasarī Norvēģijas valdība prezentēja jauno eksporta veicināšanas stratēģiju “Visa Norvēģija eksportē”, kuras mērķis ir līdz 2030. gadam kāpināt eksporta apjomu par 50%. Turklāt šī mērķa sasniegšanā naftas un gāzes eksports netiek ieskaitīts.
Izmantojot pieejamos resursus un kompetenci naftas un gāzes sektoros, Norvēģija savu ekonomiku vēlas attīstīt sekojošos virzienos:
Atkrastes vēja enerģija – Norvēģijas mērķis ir līdz 2040. gadam sasniegt 30 GW jaudu atkrastes vēja enerģijā. Norvēģijas Ūdens resursu un enerģētikas direktorāts pērn identificēja 20 areālus gar Norvēģijas piekrasti, kur varētu tikt veikta padziļināta izpēte atkrastes vēja enerģijas parku izveidei. Tāpat tika izsludināti pirmās izsoles attiecībā uz atkrastes vēja enerģijas ražošanu Ziemeļu jūras areālos Utsira Nord un Sørlige Nordsjø II.
Zaļā jūrniecība – Norvēģijai ir otrā garākā krasta līnija pasaulē – vairāk nekā 100 tūkstoši kilometru, un vēsturiski kuģniecība ir bijusi viena no vadošajām Norvēģijas nozarēm. Tajā turpinās pārejas process uz ilgtspējīgiem kravu un pārvadājumu risinājumiem un viedajām ostām, kur vadošo lomu ir uzņēmusies Norvēģijas rietumos esošā ostas pilsēta Bergena, kuras mērķis ir kļūt par pirmo nulles izmešu ostu pasaulē.
Drošība un aizsardzība – Norvēģijas aizsardzības budžets 2024. gadā pieaugs par aptuveni 1,3 miljardiem eiro, kamēr NATO noteiktos 2% no IKP tā plāno sasniegt 2026. gadā. Arī Norvēģijā līdzīgi kā visā ziemeļvalstu reģionā tiks turpināta gan aizsardzības spēju stiprināšana, gan atbalsta sniegšana Ukrainai. Līdztekus humānajam un militārajam atbalstam, Norvēģijas valdība no šī gada 1. janvāra ir atļāvusi norvēģu uzņēmumiem eksportēt aizsardzības nolūkiem paredzētās tehnoloģijas uz Ukrainu. Nozīmīgs sadarbības piemērs starp Latviju un Norvēģiju ir tikko uzsāktais Eiropas Aizsardzības fonda projekts “FACT” (“Federated Advanced Cyber physical Test range”), kura mērķis ir stiprināt Eiropas militāro sistēmu un aprīkojuma noturību pret kiberuzbrukumiem. 26,9 miljonu vērtajā projektā kā vadošais partneris ir Norvēģijas tehnoloģiju milzis Kongsberg Defence & Aerospace”, bet projekta partneru lokā ir inovāciju uzņēmums “Latvijas Mobilais Telefons”.
Kosmoss – pērnā gada novembrī ar apmēram 30 miljonu eiro valdības atbalstu Norvēģijas pašos ziemeļos uzņēmums “Andøya Space” atklāja mazo satelītu palaišanas bāzi, tādējādi iekļaujot Norvēģiju to elitāro valstu vidū, kurām ir savas satelītu palaišanas bāzēm. Norvēģijas ambīcijās ir izveidot “Andøya Space” par globāla mēroga kosmosa nozares centru, kas ar datiem un kompetenci sniegtu pienesumu virknei citu nozaru. Kosmosa nozarē Latvijai un Norvēģijai jau ir veiksmīga sadarbība, tai skaitā Kosmosa Izziņas centrs Cēsīs, kurš izveidots ar Norvēģijas finanšu instrumenta atbalstu.
Ko ņemt vērā darbā ar norvēģiem?
1) Vietējais partneris un valoda kā bonuss – norvēģi uzticas cits cita ieteikumiem un ir ievērojami atvērtāki jaunām sadarbībām, ja tos uzrunā norvēģu valodā.
2) Bruņoties ar pacietību – norvēģu vidū ir horizontāla un demokrātiska lēmumu pieņemšanas hierarhija. Tas nozīmē, ka lēmums par jauniem sadarbības partneriem var prasīt ilgāku laiku. Tāpat norvēģu uzticība ir jāiegūst pakāpeniski, tas nozīmē, ka pirmie projekti vai piegādes var būt nelieli, bet, apliecinot kvalitāti, termiņus un ilgtspējas rādītājus, apjomi var būtiski kāpt.
3) Vērtības un ilgtspēja darbos, ne tikai vārdos – līdztekus kvalitātei un termiņiem, norvēģi sagaida iedziļināšanos sava uzņēmuma vērtībās un risinājumus klimata pārmaiņu mazināšanā.
4) Darba un atpūtas līdzsvars – e-pasti un zvani ārpus darbalaika, visticamāk, nebūs pareizais signāls norvēģu partneriem. Lai arī var rasties vēlme pārsteigt ar savām darbaspējām un uzcītību, norvēģi to drīzāk uztvers ar satraukumu, ka partneri netiek galā ar piegādēm vai projektu.
