Deviņi jauni Latvijas tūrisma produkti atzīti par daudzsološiem piedāvājumiem eksportam un izvirzīti "Eksporta un inovācijas balvai 2023" kategorijā "Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts".
"Šogad priecājamies par pārdomātiem un spēcīgiem tūrisma piedāvājumiem reģionos no pašvaldību puses. No 21 pieteikuma deviņus esam izvirzījuši otrajai kārtai un seši no tiem ir biedrību, pašvaldību un nodibinājumu grupā. Redzam, ka gan pašvaldības, gan komersanti iegulda savus līdzekļus ilgtspējīgos tūrisma piedāvājumos, kas ietver gan infrastruktūru, gan izglītošanās un izklaides iespējas ar nozīmīgu eksporta potenciālu. Komersantu grupā aktivitāte šogad bija zemāka, taču arī šeit ir spēcīgi piedāvājumi," saka konkursa žūrijas pārstāve, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava.
Kategorijā "Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts" žūrija vērtē, vai produkts ir inovatīvs un ar augstu pievienoto vērtību, vai tas tiek veidots, saglabājot vietējos resursus un tiek attīstīts, ņemot vērā vietējo kultūras, dabas, sociālos un ekonomiskos faktorus, kā arī tiek ņemti vērā citi aspekti.
Pieteiktie produkti tiek vērtēti divās grupās – komersantu veidotie tūrisma produkti un biedrību, nodibinājumu, plānošanas reģionu vai pašvaldību iestāžu veidotie tūrisma produkti. Pretendenti tika aicināti iesniegt pieteikumus līdz 3. oktobrim. Balva svinīgā ceremonijā tiks pasniegta 14. decembrī vienam no produktiem komersantu grupā un vienam no produktiem biedrību, nodibinājumu, plānošanas reģionu vai pašvaldību iestāžu grupā.
Balvai komersantu grupā nominēti:
Nurmuižas pils komplekss. Nurmuižas pils ir bijusī Livonijas ordeņa vasaļa pils Laucienē, Talsu novadā, kas celta 16. gs. otrajā pusē. Līdz 1920. gada zemes reformai pils piederēja Firksu dzimtai, kas bija viena no bagātākajām visā Kurzemē. Tas ir lielākais un senākais līdz mūsdienām saglabājies muižas komplekss Latvijā. Pēc 20 gadus ilgas muižas atjaunošanas, saglabājot vairākus valsts nozīmes pieminekļus un investējot personīgos līdzekļus, kompleksā izveidots restorāns, viesnīca un "Smēdes SPA", kā arī vairākas svinību vietas.
Zemnieku saimniecība "Liepkalns". Zemnieku saimniecība "Liepkalns" atrodas gleznainā, kalnainā vietā, Ilzeskalna pagastā Rēzeknes novadā. Tā specializējas augkopības nozarē un attīsta bioloģisko lauksaimniecību. 150 hektāru platībā aug kvieši, rudzi, auzas, zirņi un griķi. Apmeklējot saimniecību, viesiem ir iespēja izsekot līdzi produkta ceļam "no lauka līdz galdam", proti redzēt graudaugus uz lauka, uzzināt par to pārstrādes procesu un nogaršot dažāda veida ēdienus "Griķu rezidencē".
Kultūrtelpa ''Ola Foundation''. ''Ola Foundation'' ir privāts fonds, kura misija ir mūsdienu kultūras, arhitektūras, mākslas, mūzikas un izglītības procesu veicināšana. ''Ola Foundation'' apvieno divas būtiskās komponentes. Tas ir kultūras, mākslas, mūzikas, izglītības, biznesa un korporatīvās vadības pasākumu centrs ar atbilstošu, modernu, ilgtspējīgu aprīkojumu, kā arī uzturēšanās un nakšņošanas vieta Rīgas vecpilsētas tuvumā – moderna, dizaina un mākslas viesnīca ar 10 numuriem.
Biedrību, nodibinājumu, plānošanas reģionu vai pašvaldību iestāžu grupā nominēti:
Jelgavas Vecpilsētas ielas kvartāls. Rūpēs par to, lai saglabātu, aizsargātu un attīstītu nozīmīgu kultūrvēsturisko mantojumu, Jelgavā Vecpilsētas ielā ir atjaunotas četras nozīmīgas ēkas. Kvartāls pārtapis par pievilcīgu tūrisma, apskates un vietējās kopienas līdzdarbošanās vietu, kur latviskā garā tiek atzīmēti rudens, ziemas un pavasara saulgrieži, apmeklētāji var iepazīt senos amatus, tautastērpa darināšanas nianses, piedalīties maizes cepšanas meistarklasē, dažādās pedagoģiskās un izglītojošās programmās, kā arī izzināt Jelgavas koka arhitektūru un izjust senās Jelgavas atmosfēru.
Ķemeru kūrorta parks un ūdenstornis. Ķemeru parks ir senākais un lielākais publiskais dārzs Latvijā ārpus Rīgas, kuru projektēja un 1839. gadā sāka veidot Rīgas daiļdārznieks Kārlis Heinrihs Vāgners. Parkā ir atjaunota tā vēsturiskā plānojuma kompozīcija ar pastaigu celiņu tīklu un dekoratīviem stādījumiem. Tajā esošais Ķemeru ūdenstornis ir Latvijas industriālais mantojums, valsts nozīmes arhitektūras piemineklis un vienīgais ūdenstornis Latvijā, kam apvienota tā pamatfunkcija – ūdenssaimniecības pakalpojumu nodrošināšana – ar publisku lietošanu. Tornī, kurš ir 42 metrus augsts, izveidots tūrisma informācijas punkts, ekspozīcija par Ķemeru vēsturi, kā arī atjaunotas abas skatu platformas – viena ēkas trešajā stāvā, bet otra - jumta stāvā.
Ekspozīcija "de Woldemer" Valmieras pils teritorijā. "Atslēdz Valmieras vēsturi!" – aicina ekspozīcija "de Woldemer". Tā atrodas Valmieras pils teritorijā – pilsētas senākajā koka ēkā un tai blakus tapušajā jaunajā, stiklotajā namā. Te līdzās pastāv moderna arhitektūra un cieņpilna attieksme pret kultūras mantojumu, laikmetīgs dizains un mūsdienīgs vēstures stāsts. Ekspozīcija "de Woldemer" apmeklētājus aizved stāstā par seno Valmieru, kur satiekas senākā pilsētas un pils vēsture, aizgājušo laiku valmieriešu pasaules uzskati, Hanzas tirgotāju varenība un amatnieku prasmes. Ekspozīcijā pieejamie interaktīvie elementi būs interesanti gan tās jaunākajiem apmeklētājiem, gan īstiem vēstures baudītājiem.
Ekspozīcija "Inženieru arsenāls" Daugavpils cietoksnī. Daugavpils Tehnikas un industriālā dizaina centra ekspozīcija ir plašākā Latgalē. Unikālā retro tehnikas un lietišķā dizaina ekspozīciju platforma ir izvietota vēsturiskajā 19. gs. ēkā Daugavpils cietoksnī un to veido industriālā dizaina vēstures un spectehnikas, padomju spēkratu, mototehnikas un rietumu retro automobiļu sektori. Kopumā centrā izvietotas pāri 40 retro automašīnas, vairāk nekā 80 motocikli un mopēdi, liels skaits aksesuāru, auto un moto modeļu. Īpaša loma veltīta Daugavpils industriālajam mantojumam. Arsenāla kopaina veido stāstu par reģiona, Latvijas un pasaules tehnikas un dizaina attīstības vēsturi.
Interaktīvas vēstures ekspozīcijas Elejas izstāžu zālē. Elejas muižas parkā, augstu koku ieskautā teritorijā, mūsdienīgā izstāžu zāles ēka turpina koku aizsākto, vertikāli slīpo, asimetrisko raksturu. Ēkā ir izvietota vēstures ekspozīcija “Elejas muižas skatpunkti”, kas vēsta gan par Elejas muižas vēsturi, interaktīvi iesaistot apmeklētāju dažādās aktivitātēs, gan parka vēsturi un tā floru un faunu. Centrālais objekts ir restaurēta vainagsija, kas ir saglabājusies no Elejas muižas apbūvei piederošā Tējas namiņa jumta konstrukcijas. Ar tējas smaržu un mūziku tiek atainota Tējas namiņa restaurācijas gaita. Savukārt mazajā zālē uzsvars likts uz Elejas muižas parka ainavu arhitekta G. Hūfalta dzīvi un radošo darbību, ļaujot arī apmeklētājiem iejusties ainavu arhitekta profesijā.
Pirmā pasaules kara muzejs Medumos. Muzejs veltīts vēsturiskajam mantojumam, ko atstājis Pirmais pasaules karš. Akcents ir vērsts uz emocijām, klātesamību frontes līnijai, ko rada izvietotie eksponāti, dizains, noformējums. Vienā no zālēm izveidota improvizēta ierakumu sistēma, bunkurs ar audio un video atbalstu, kas rada sajūtu, ka esi kaujas laukā, jo visur apkārt dzirdamas sprādzienu skaņas, šaušana un video uz vienas no sienām ataino kaujas. Ir iespēja apmeklēt arī vairākus bunkurus dabā, tiek piedāvāta velo noma, ekskursijas ar metālmeklētāju, ēdināšana karalauka apstākļos, bet sadarbībā ar Lietuvas kolēģiem – virtuālās realitātes brilles un digitālās spēles.
Par "Eksporta un inovācijas balvu"
Šogad jau 18. reizi tiks godināti Latvijas uzņēmēji, kuri, spītējot dažādiem globāliem izaicinājumiem, spējuši audzēt savu eksporta apgrozījumu, radījuši jaunus produktus un inovācijas. “Eksporta un inovācijas balva” tiks pasniegta piecās kategorijās - “Eksporta pieauguma līderis”, “Eksporta jaunpienācējs”, “Inovācijas čempions”, “Eksporta čempions” un “Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts”. Apbalvojumu pasniegšana, klātesot Latvijas valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam, norisināsies 14. decembrī.
Saskaņā ar konkursa nolikumu pirmajās četrās kategorijās uzvarētāji tiks noteikti, balstoties uz Centrālās statistikas pārvaldes sagatavotajiem datiem, bet nominācijā “Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts” kandidātiem bija iespēja pašiem pieteikties dalībai konkursā.
Vairāk par konkursu “Eksporta un inovācijas balva” lasiet šeit: www.eib.liaa.gov.lv