Jānis Ošlejs, SIA „Primekss” izpilddirektors
Eksporta veiksmes atslēga ir attīstīt to sava biznesa nišu, kurā uzņēmuma produktiem ir konkurences priekšrocības, uzskata industriālo betona grīdu ierīkošanas uzņēmuma "Primekss" vadītājs Jānis Ošlejs. Tieši šādu ceļu iet "Primekss", kura 2022. gada apgrozījums būs 90 miljoni eiro, no kā eksports veidos 95%.
No savas pieredzes J. Ošlejs iesaka rūpīgi attīstīt produktus tādiem klientiem, kuriem šis piedāvājums ir visinteresantākais – tieši viņi būs gatavi maksāt pirkt vairāk vai maksāt dārgāk. Tas savukārt paver plašākas attīstības iespējas uzņēmumam. Tāpēc svarīga ir spēja koncentrēties un "neizšķīst" pārāk daudzos eksporta tirgos ar pārāk daudziem klientiem.
No Skandināvijas līdz Indijai
"Mēs diezgan ātri sapratām, ka Latvijas tirgus ir neliels un izaugsmes iespējas ir ierobežotas, tāpēc jau 2002. gadā pievērsāmies eksportam. Sākām ar ģeogrāfiski tuvākajām valstīm – Lietuvu un Igauniju," stāsta J. Ošlejs. Vēlāk, Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā un paveroties darba iespējām vienotajā Eiropas tirgū, uzņēmums sāka eksportēt uz Zviedriju. Tai pakāpeniski sekoja pārējās Skandināvijas un citas valstis. Uzņēmuma šī brīža lielākais eksporta tirgus ir Skandināvija, bet tas eksportē arī uz Āziju, Indiju, Izraēlu, citām Eiropas valstīm, tai skaitā Apvienoto Karalisti. Nozīmīgs eksporta galamērķis ir ASV un pat Dienvidāfrika. Pirms Krievijas iebrukšanas Ukrainā uzņēmums strādāja arī Krievijā un Baltkrievijā – tagad šie tirgi ir aizvērti.
Seko saviem klientiem
Lai attīstītu eksportu jaunā tirgū, "Primekss" pirmām kārtām analizē sava produkta konkurētspēju. Protams, visērtāk ir sākt ar tuvākajiem tirgiem, kur ir viegli un ērti aizbraukt, un kultūras atšķirības ir nelielas. Eksportēt no Latvijas uz Lietuvu ir nesalīdzināmi vieglāk nekā uz Austrāliju. Tomēr svarīgākais kritērijs ir konkurētspēja un sekošana klientu vajadzībām. "Mūsu stratēģija ir arī sekot klientiem. Mums ir vairāki lielie klienti, piemēram, IKEA, DHL un "Volvo". Kur dodas šie uzņēmumi, tur mēs dodamies viņiem līdzi," stāsta J. Ošlejs.
"Primekss" mērķtiecīgi izvēlējās attīstīt eksportu ASV, kas ir liels tirgus ar plašām izaugsmes iespējām. "Sapratām, ka mums noteikti ir vērts uz turieni doties, un aktīvi strādājām šī virziena attīstīšanā," saka J. Ošlejs. Skandināvija ģeogrāfiski ir pietiekami tuvs un aizsniedzams tirgus, lai uzņēmums pats varētu nodrošināt rūpnīcu grīdu, ēku rāmju un pamatu betonēšanu, bet Amerikā tas sadarbojas ar partneriem – lielajām ASV betonēšanas firmām, kas tur pārdod un iebūvē "Primekss" tehnoloģijas.
Ir īstais brīdis investēt attīstībā
"Nevienam nav noslēpums, ka Latvijas eksporta apjoms ir kritiski zems. Salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm rādītāji ir zemi gan apstrādes rūpniecības, gan pakalpojumu eksportā," uzsver J. Ošlejs. Viņš skaidro, ka vēsturiski ir izveidojusies situācija, ka Latvijā banku kredītu un citu rūpniecības finansējumu apjoms ir bijis būtiski zemāks nekā kaimiņvalstīs un vienlaikus rūpniecības uzņēmumu pašizmaksa – augstāka nekā kaimiņvalstīs. Līdz ar to vietējo rūpniecības uzņēmumu ienākumi ir zemāki un attīstība ir notikusi lēnāk.
Liela Latvijas kļūda uzņēmēja skatījumā ir bijis pārāk liels uzsvars uz tranzīta un banku nozares attīstīšanu uz eksporta rūpniecības un eksporta pakalpojumu sniegšanas uzņēmumu attīstības rēķina. "Tagad ir īstais brīdis šo situāciju labot, tas ir šodienas valdības uzdevums. Pretējā gadījumā mūs gaida stagnācija," saka J. Ošlejs, piebilstot, ka tieši eksportējošiem uzņēmumiem ir iespējams sasniegt neierobežoti lielu pārdošanas apjomu, tātad neierobežoti lielus ienākumus, kas ļauj maksāt augstas algas un palielināt labi apmaksātu darba vietu skaitu. "Tāpēc visas tās valstis, kas kā attīstības pamatu ir likušas eksportu, šobrīd ir bagātas un pārtikušas, kamēr valstis, kurās valsts atbalstu saņem vietējā tirgū strādājošie, ātri pārvēršas par oligarhu paradīzēm, jo tad var pelnīt vienkārši sarunājot ar politiķiem. Eksportā vai nu ir labs produkts, vai nav, nav nekādas shēmošanas un korupcijas," teic J. Ošlejs.
Lai mēs noķertu tādu dzīves līmeni, kāds ir Lietuvā un Igaunijā, viņa skatījumā ir daudz straujāk un intensīvāk jāinvestē eksportējošo uzņēmumu attīstībā. Banku kredīti, kapitāls, Eiropas fondu līdzekļi, kas uzņēmumiem pieejami investīcijām iekārtās un inovācijās, ir nepietiekami. "Lai varētu panākt izaugsmi, mums nesalīdzināmi ātrāk jāpalielina pieejamais finansējums. Tāpēc es aicinātu valdību vismaz trīskāršot eksportētājiem pieejamo līdzekļu daudzumu. Tas ir minimums, lai mēs varētu panākt Lietuvu un Igauniju," saka J. Ošlejs.
Svārstības dod iespēju attīstīties
"Šobrīd ģeopolitiskā situācija un vide ir ļoti mainīga. Tā, piemēram, daudzi Latvijas uzņēmumi izdevīgi pirka izejvielas Krievijā, kas vairs nav pieejamas. Alternatīvas ir dārgākas, tātad palielinās ražošanas pašizmaksa un samazinās peļņa. Lai varētu turpināt sekmīgi ražot, jāpārveido ražošanas procesi, bet tam nepieciešamas jaunas iekārtas, vai jāveido jauni, labāk pārdodami produkti, kam nepieciešami ieguldījumi zinātnē un attīstībā. Lai pārorientētos, ir vajadzīgas investīcijas," uzsver J. Ošlejs.
Pārmaiņu laikos ražotāji un pakalpojumu sniedzēji saskaras ar daudziem izaicinājumu, taču vienlaikus tās ir iespējas. Uzņēmējs ir pārliecināts: katru reizi, kad ekonomika ir svārstīga, paveras milzīgas iespējas straujai attīstībai. "Ikviena krīze rada zaudētājus, bet vienlaikus arī uzvarētājus – kādam krīze vienmēr ienes vairāk naudas. Šobrīd, piemēram, enerģijas cenas ir ļoti augstas, tāpēc daudz mājsaimniecības ir lieli zaudētāji, bet enerģijas ieguves un tirdzniecības uzņēmumi – ieguvēji. Mazie veikali bankrotē un Rīgas skatlogi ir tukši, kamēr lielie interneta tirgotāji strauji kāpina apgrozījumu. Ķīnā ražot ir grūti, Krievijā tas nav iespējams, tāpēc ir kļuvis izdevīgi ražot Eiropā," stāsta J. Ošlejs. Viņa skatījumā uzņēmumu un valsts vadītājiem ir jāuzdod sev jautājums: kā ir mainījusies pasaule? Ieguvējiem no pārmaiņām ir jākļūst par uzņēmuma klientiem un to virzienā ir jāvērš valsts stratēģiskais atbalsts. ""Primekss" gan Covid-19 pandēmijas, gan Krievijas krīzes laikā ir strauji audzis un attīstījies, koncentrējoties tieši uz augošajiem sava tirgus segmentiem," stāsta J. Ošlejs.
Valsts atbalsts ir noderīgs
"Savā pastāvēšanas laikā esam saņēmuši ļoti plašu atbalstu no dažādām Latvijas organizācijām, lai nokļūtu tur, kur mēs esam tagad, un spētu eksportēt gandrīz uz visām pasaules malām, vienlaikus ierindojoties starp 20 lielajiem uzņēmumiem ar augstākajām vidējām algām, spējot audzēt darba vietas un nomaksāt nodokļus," teic J. Ošlejs.
Uzņēmums ir attīstījies, izmantojot dažādus valsts atbalsta instrumentus, piemēram, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) atbalstu tehnoloģiju izstrādei un ražošanas iekārtu iegādei, "Altum" kapitāla fonda atbalstu, ar peļņu atgriezis "Altum" atbalstīta riska kapitāla fonda investīcijas, izmantojis valsts atbalstu zinātnes un tehnoloģiju attīstībai viedo materiālu kompetences centra ietvaros. Tāpat ar valsts līdzfinansējumu "Primekss" ir piedalījies pasaulē lielākajā būvniecības nozares izstādē Dubaijā "Big 5", kā arī dažādās celtniecības izstādēs Skandināvijā, Vācijā, ASV un citur. "Līdzfinansējums dalībai izstādēs ir ļoti labs rīks atbalstu arsenālā. Mēs plaši to izmantojam," norāda J. Ošlejs. Viņš ir piedalījies arī dažādās LIAA organizētajās tirdzniecības misijās. Pieredze liecina, ka tās ir īpaši vērtīgas tirgos, kur lielāka teikšana ir valsts izpildvarai.
"Noteikti jāuzteic LIAA koordinatoru darbs ārvalstīs. Viņu atbalstu mēs esam veiksmīgi izmantojuši eksporta tirgu attīstīšanai. Esam ļoti pateicīgi LIAA pārstāvniecībām par daudzkārtējo detalizēto atbalstu dažādos reģionos. Piemēram, Apvienotajos Arābu Emirātos LIAA pārstāve Inga Ulmane palīdzēja saziņā un vietējiem birokrātisko jautājumu risināšanā. Tāpat ļoti labs un noderīgs valsts atbalsts ir vīzu kārtošanas jautājumos. Tas ir spilgts paraugs tam, cik ļoti veiksmīgi var darboties Latvijas valsts un atbalstīt vietējos ražotājus un eksportētājus. Manuprāt, LIAA direktors Kaspars Rožkalns ar savu komandu dara ļoti labu un vērtīgu darbu," tā J. Ošlejs.