Paralēli kultūras, gastronomijas un citu Latvijas sasniegumu demonstrācijai tika parakstīts sadarbības memorands ar Seulas pilsētas Mapo administratīvo apgabalu, iesāktas sarunas par jauna investīciju fonda dibināšanu sadarbībā ar uzņēmumu "EUGENE investment & securities", kā arī panākta vienošanās par korporācijas "Samsung C&T" pārstāvju vizīti Rīgā, lai runātu par sadarbību enerģētikas jautājumos.
"Dienvidkoreja Latvijai ir ļoti nozīmīgs tirgus, jo viņu importējamo preču struktūra lielā mērā saskan ar Latvijas eksporta piedāvājumu. Tas attiecas gan uz pārtiku un kokrūpniecības produkciju, gan uz dažādiem tehnoloģiskajiem risinājumiem. Valstī ir salīdzinoši augsts dzīves līmenis un pirktspēja, tomēr mazie un vidējie uzņēmumi vēl ir tikai attīstības stadijā un pārsvarā koncentrējas uz vietējo tirgu. Valsts ekonomika balstās uz lielajām korporācijām. No 2024. gada Korejas valdība mainīs savu atbalsta politiku un vairāk finansēs tos attīstības stadijā esošos uzņēmumus, kuri meklēs partnerus tirgos ārpus Āzijas," stāsta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora vietniece investīciju un enerģētikas jautājumos Laura Štrovalde.
Dienvidkorejas uzņēmumu vēlme ieiet Eiropas tirgū paver plašas sadarbības iespējas arī Latvijai, īpaši jaunuzņēmumu segmentā, kur varam izmantot savas priekšrocības ar pieeju ES fondu finansējumam. Ja lielākajā daļā gadījumu jaunuzņēmumi pārceļas uz Eiropu ar mērķi šeit meklēt investīcijas, tad Korejas gadījumā viņi nāks arī ar savu naudu, jo Koreja šobrīd pētniecībā un attīstībā iegulda ap 4,8% no IKP, kas ir otrs augstākais rādītājs pasaulē aiz Izraēlas. Tieši ieguldījumi pētniecībā un attīstībā lielā mērā ir devuši iespēju straujajai Dienvidkorejas ekonomikas attīstībai.
Latvijas dienu atklāšanas pasākumā Latvijas vēstnieks Korejas Republikā Āris Vīgants uzsvēra, ka starp abām valstīm izveidojusies cieša diplomātiskā sadarbība, kuru stiprina korejiešu mīlestība pret Latvijas kultūru un dabu. "Tās ir pirmās Latvijas dienas Korejā, tādēļ šis pasākums ir ļoti īpašs. Strādāsim, lai tā kļūtu par tradīciju. Mūzika latviešiem nav tikai notis, tā ir daļa no mūsu identitātes, tādēļ esmu gandarīts, ka paralēli biznesa programmai mums ir iespēja iepazīstināt arī ar Latvijas kultūras piedāvājumu."
Dažādos pasākumos, kuri Seulā norisinājās no 25. līdz 29. oktobrim, uzstājās grupa "Tautumeitas", bet savas jaunākās grāmatas korejiešu valodā prezentēja grāmatu ilustratore Anete Melece. Gatavojoties tikties ar A.Meleci, bērni bija veidojuši paši savas ilustrācijas grāmatai "Kiosks", kā arī iezīmējuši labākās kiosku atrašanās vietas Rīgas kartē. "No mazajiem lasītājiem jutu patiešām ļoti lielu ieinteresētību un entuziasmu, viņu uzdotie jautājumi bija dziļi un nemaz tik viegli uz tiem nebija atbildēt," tā A.Melece, piebilstot, ka pēc tikšanās daudzi bērni izteica vēlmi kļūt par ilustratoriem un apmeklēt Rīgu. Saskaņā ar Korejas izdevniecības "Mirae Media and Books" datiem grāmata "Kiosks" Dienvidkorejā pārdota jau vairāk nekā 10 tūkstošos eksemplāru. Latvijas dienu programmu papildināja arī Latvijas pavāru meistarklases un produktu degustācijas. Tāpat visiem interesentiem bija iespēja izbaudīt lidojumu "Aerodium" vertikālajā vēja tunelī.
Latvijas dienu laikā savu produkciju vienā no Seulas galvenajām gājēju ielām (Red Road Hongdae), kuru pēc statistikas datiem apmeklē 52% pilsētas viesu, prezentēja tādi Latvijas uzņēmumi kā "KALE LATVIA ORGANIC', "KARAVELA", "KarLiz", "Cannelle Bakery", "MAIZNĪCA FLORA", "LiL HOUSE", "Plūkt", "Tālava", "Radošā darbnīca LM", "Rāmkalni Nordeco”, "RO STUDIO", "PĒRNES L". Uzņēmumi piedāvāja gan pārtikas, gan cita veida Latvijā radītus produktus un oriģināla dizaina mēbeles. Latvijas paviljons ir atvests no Japānas, kur tas tapa īpaši Latvijas dienām Japānā. Šī paviljona arhitekti ir Ilze Paklone un Rafaels Balboa, kuri pārstāv "STUDIO WASABI" Japānā. Paviljona tapšanu ar materiāliem atbalstīja arī uzņēmums "Latvijas Finieris".
Latvijas dienas Korejā organizēja LIAA sadarbībā ar Latvijas vēstniecību Korejas Republikā. Tā ir daļa no valsts ārējā mārketinga un šīs aktivitātes tiek īstenotas valsts tēla stratēģijas "missionLatvia" ietvaros. Latvijas starptautiskais pozicionējums "missionLatvia" ir balstīts misiju pieejā, kas ES mērogā atzīts par visveiksmīgāko veidu kā kompleksi risināt lielākos šī brīža aktuālos izaicinājumus, fokusējoties uz nozarēm, kuras ekonomikai spēj nest lielāko pievienoto vērtību.
2022. gadā Latvijas kopējais preču un pakalpojumu tirdzniecības apgrozījums ar Dienvidkoreju bija 128,3 miljoni eiro. 2022. gadā Dienvidkoreja bija Latvijas 40. nozīmīgākais eksporta un 42. nozīmīgākais importa partneris. Tirdzniecības bilance bija pozitīva (17,2 miljoni eiro).
