Oktobrī Ženēvā darbu uzsāka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāve Alise Pīka-Ozola, kuras uzdevums būs nodrošināt saikni starp Eiropas Kodolpētniecības organizāciju (CERN) Latvijas uzņēmējiem un zinātniskajām institūcijām. Jaunā pārstāvniecība darbosies saskaņā ar Latvijas CERN stratēģiju.
"Šveice ir valsts ar ļoti augstu attīstības līmeni inovāciju un tehnoloģiju jomā, tādēļ, plānojot LIAA pārstāvniecību tīklu, tieši šo valsti izvirzījām kā vienu no prioritātēm. Būtiskākais faktors bija Latvijas pievienošanās CERN, jo pašlaik virzāmies uz pilnas dalībvalsts statusu un vēlamies stiprināt CERN sadarbību ar Latvijas uzņēmumiem un zinātniskajām institūcijām," stāsta LIAA direktora pienākumu izpildītāja Iveta Strupkāja.
Latvija kopš 2021. gada ir CERN asociētā dalībvalsts un mūsu mērķis ir tuvāko gadu laikā kļūt par pilntiesīgu šīs organizācijas dalībvalsti. Daudzi mūsu zinātnieki jau šobrīd aktīvi sadarbojas ar šo organizāciju, piedaloties kopīgos pētījumos. Latvija ir ieguvusi tiesības piedalīties CERN zinātniskajā programmā, kā arī visās CERN mācību un izglītības programmās, bet mūsu skolēni un skolotāji var doties uz CERN un piedalīties centra izglītības programmās, paplašinot savas zināšanas par daļiņu fiziku un jaunākajām tehnoloģijām.
"Mums ir jāpadara Latvijas uzņēmumi redzamāki CERN, stāstot par iespējām, kuras piedāvā šī organizācija. Mans uzdevums ir būt tiltam starp CERN un Latvijas uzņēmējiem. CERN piedāvā iespēju Latvijas uzņēmumiem piedalīties organizācijas iepirkumos kā arī veidot jaunas sadarbības tehnoloģiju pārneses jomā starp dažādu valstu uzņēmumiem un zinātniskajām organizācijām pētniecības un attīstības jomā," uzsver Latvijas pārstāvniecības Šveicē vadītāja Alise Pīka-Ozola, kura iepriekš uzkrājusi nozīmīgu pieredzi, strādājot kā Valsts prezidenta Egila Levita padomniece uzņēmējdarbības jautājumos, bet pirms tam vadījusi arī LIAA pārstāvniecību Nīderlandē un pildījusi LIAA pārstāvniecības Lielbritānijā vadītāja vietnieka pienākumus.
CERN Latvijai potenciāli var sniegt jaunas iespējas gan zinātnes gan uzņēmējdarbības attīstībā. No CERN nāk tādas tehnoloģijas kā MRI (magnētiskā rezonanse) un PET/CT (datortomogrāfija), kuras šodien plaši izmantojam medicīnas diagnostikā. Viens no nozīmīgākajiem projektiem sadarbībā ar CERN varētu būt tieši medicīnas jomā un saistīts ar jaunākajiem sasniegumiem daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģijās. Konceptuālā līmenī CERN Baltijas grupa, kas koordinē Baltijas valstu un CERN sadarbību, ir vienojusies par nepieciešamību Baltijā veidot inovatīvu daļiņu terapijas centru un šonedēļ bija viens no centrālajiem tematiem trešajā CERN Baltijas konferencē
"CERN piedāvā iespējas gan lieliem pieredzējušiem uzņēmumiem, gan zinātņietilpīgiem jaunuzņēmumiem. Metālapstrāde, mašīnbūve, elektronika, informāciju un komunikāciju tehnoloģijas ir Latvijas vadošās eksporta un tehnoloģiju nozares, kuru produkti un pakalpojumu sakrīt ar CERN attīstītām tehnoloģijām. Caur ciešāku sadarbību ar CERN, mēs varam stiprināt šo nozaru uzņēmumu spēju piedalīties jaunu tehnoloģiju radīšanā un palīdzēt tiem sadarboties ar zinātni, lai paceltu tos augstākā līmenī," skaidro jaunās pārstāvniecības vadītāja. Kopā ar Izglītības un Zinātnes ministrijas Augstākās izglītības pārstāvi Diānu Laipnieci, A. Pīka-Ozola ir deleģēta pārstāvēt Latviju arī CERN Finanšu komitejas sēdēs.
Eiropas Kodolpētniecības organizācija (CERN) ir pētniecības organizācija kas jau gandrīz 70 gadus ir pasaulē vadošais zinātniskais centrs, kurā notiek globāli nozīmīgi zinātnes atklājumi. Tieši CERN tika izstrādāts vispasaules tīkla (www – World Wide Web) datu pārneses protokols (http – Hypertext Transfer Protokol), savukārt viens no publiski zināmākajiem atklājumiem – 2012. gadā ar Lielā hadronu paātrinātāja palīdzību CERN tika pierādīta Higsa bozona eksistence.