Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (OECD) un Publiskā sektora inovāciju observatoriju (OPSI) kopš 2021.gada īstenoja projektu jauna inovāciju pārvaldības modeļa izstrādei, lai ar inovāciju palīdzību stimulētu Latvijas prioritārās tautsaimniecības nozares. Projekta noslēguma prezentācijas pasākums tika aizvadīts 21.februārī.
Atklājot pasākumu, Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs vietnieks Raimonds Lapiņš uzsvēra, ka pārmaiņu process inovāciju pārvaldes jomā ir izaicinošs, tomēr tas ir vienīgais veids kā saglabāt savu konkurētspēju. “Līdz šim valsts plānošana balstījās uz nozaru principu, bet šobrīd pārejam uz ekosistēmu pieeju,” tā R.Lapiņš, piebilstot, ka jaunajā modelī daudz lielāka loma būs uzņēmēju iniciatīvai un pieprasījumam no pārējiem ekosistēmas dalībniekiem.
“Viens no priekšnoteikumiem straujākam labklājības pieaugumam Latvijā ir uzņēmumu produktivitātes celšana, ko iespējams panākt caur inovāciju procesu. Sadarbībā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju esam izstrādājuši inovāciju pārvaldības modeli, kura pamatā būs piecu tautsaimniecībā nozīmīgāko zinātņietilpīgo nozaru attīstības stratēģijas. Pārvaldības modelis paredz, ka turpmāk visu stratēģisko lēmumu pieņemšanā, tostarp par valsts un ES finansējuma sadalījumu kopā ar politikas plānotājiem un ieviesējiem, piedalīsies arī industrijas pārstāvji un zinātniskās organizācijas,” uzsver LIAA direktors Kaspars Rožkalns, piebilstot, ka pārvaldības modelis tapis pēc nozaru iniciatīvas.
“Inovācijas, produkti un pakalpojumi ar augstāku pievienoto vērtību ir atslēga uz straujāku ekonomikas attīstību. Līdz ar to ir apsveicami un loģiski, ka strādājam pie ekosistēmu pārvaldības izveides Latvijā. Tas mums paver iespēju īstenot ātrāku izaugsmi mums prioritārajās nozarēs, veicināt sadarbību starp publisko sektoru, industriju, jaunuzņēmumiem, pētniecību, kā arī starp dažādām nozarēm. Papildu tas ļaus veiksmīgāk sniegt atbalstu gan ekosistēmām, gan atsevišķajām spēlētāju grupām tajās,” piebilst Imants Martinsons, Green-Tech klastera valdes loceklis.
Saskaņā ar viedās reindustrializācijas stratēģiju Latvijas tautsaimniecības prioritārajās nozarēs ietilpst zināšanu ietilpīga bioekonomika, viedā enerģētika un mobilitāte, biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas un farmācija, fotonika un viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas, kā arī IKT nozare.
Pētījumā secināts, ka Latvijai maksimāli efektīvi jāizmanto tās rīcībā esošie resursi, jo zinātņietilpīgo nozaru iespējas pilnvērtīgi attīstīties uz biznesa pamatiem ir ierobežotas. Tas saistīts ar kopējo nozaru kapacitāti attīstīt lielas ražotnes ar daudziem tūkstošiem darbinieku. Viena no svarīgākajām projekta atziņām ir tā, ka Latvijas uzņēmumiem ir jāizmanto iespējas agrīnos posmos vērtību ķēdēs, kas, savukārt, prasa spēju paredzēt un pamanīt agrīnus signālus un tehnoloģiju tendences. Proti, Latvija lielāko pievienoto vērtību var radīt tieši inovāciju ieviešanas sākuma stadijā, kurā nav nepieciešami ļoti lieli ieguldījumi ražošanas kapacitātes attīstībā. Lielāka perspektīva ir dažādiem nišas produktiem un pakalpojumiem.
Projekta laikā veiktās intervijas ar Latvijas uzņēmumu pārstāvjiem apliecināja, ka lielākajai daļai uzņēmumu nav izstrādātas ilgtermiņa stratēģijas. Lai gan spēja veidot ilgtermiņa plānus, sekojot uzņēmuma misijai un vīzijai, ir tikpat svarīga kā spēja atrast kvalitatīvākās izejvielas par ekonomiski izdevīgāko cenu un klientus ar labākajiem sadarbības nosacījumiem.
Vienlaikus OECD iesaka uzlabot sadarbību starp politikas veidotājiem un politikas īstenotājiem, veidojot kopīgu izpratni par ekosistēmu darbības būtību, kā arī par nepieciešamajiem ieguldījumiem un atdevi no ekosistēmām gan labākas biznesa vides veidošanai, gan biznesa projektu radīšanai un īstenošanai.
Projekta rezultātā ir ielikts būtisks pamats inovāciju ekosistēmu pieejas pārvaldībai Latvijā, lai radītu produktus un pakalpojumus ar augstāku pievienoto vērtību un sasniegtu straujāku ekonomikas attīstību kopumā.
Saskaņā ar Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) datiem 2022. gada Globālajā inovāciju indeksā GII 2022 Latvija ierindojas 41. vietā. 2018. un 2019. gadā Latvija bija šī reitinga 34. vietā. 2020. gadā Latvija noslīdēja uz 36. vietu, bet2021. gadā – uz 38. vietu. Globālā inovāciju indeksa līdere jau 12. gadu ir Šveice, kurai seko ASV, Zviedrija, Lielbritānija un Nīderlande. Igaunija ir šī reitinga 18. vietā, bet Lietuva – 39. vietā. GII22 apkopo 132 pasaules ekonomiku inovācijas rādītājus, izceļot to stiprās un vājās puses.
Ar OECD veikto pētījumu var iepazīties šeit.
Pētījuma kopsavilkums pieejams šeit.
