Martā Igaunijas uzņēmums “Fibenol” paziņoja par savu ieceri attīstīt Latvijā biorafinēšanas rūpnīcu, kur kopējais investīciju apjoms sasniegs 600 līdz 700 miljonus eiro. Latvijas premjerministre Evika Siliņa šodien, tiekoties ar “Fibenol” vairākuma akcionāru Raulu Kirjanenu, pauda atbalstu šī projekta īstenošanai, uzsverot kokrūpniecības sektora būtisko lomu Latvijas ekonomikā.
“Fibenol” ir nozīmīgs investīciju projekts ne tikai sava apjoma ziņā, bet potenciāli arī savā ietekmē uz ekonomiku. Atbalstot projektu, tam jau šobrīd ir piešķirts “Zalā koridora” statuss, kas nozīmē, ka dažādi administratīvie jautājumi tiks risināti paātrinātā tempā. Latvija ir atvērta sadarbībai ar investoriem un jaunu investīciju ienākšanai mūsu valstī,” uzsvēra Ministru prezidente Evika Siliņa.
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes galvenais ekonomists Oļegs Krasnopjorovs uzsver, ka produkti no koksnes ir Latvijas eksporta svarīgākā komponente, nodrošinot katru sesto Latvijas eksporta eiro – šajā ziņā esam Eiropas līderi. “Mūsu salīdzinošā priekšrocība koksnes apstrādē izriet no materiālu pieejamības, efektīvas biznesa ekosistēmas un kvalificētiem darbiniekiem. Lai līdzsvarotu meža kā koksnes resursa izmantošanu ar citām sabiedrības interesēm un dabas aizsardzību, ir būtiski izmantot koksni pēc iespējas efektīvāk, mazinot zemas pievienotās vērtības koksnes produktu eksporta īpatsvaru. Koka apstrādes produktus eksportējam arvien sarežģītākus. Taču no Skandināvijas valstu līmeņa būtiski atpaliekam koka pārstrādes - celulozes, papīra, koksnes ķīmijas un tamlīdzīgu produktu ražošanā. Tie ir produkti ar augstu pievienoto vērtību, kuru ražošana ļautu Latvijas meža resursus vēl efektīvāk izmantot valsts labklājības celšanai,” tā O.Krasnopjorovs
Uzņēmums “Fibenol” Latvijā plāno veidot komerciāla mēroga biorafinēšanas rūpnīcu, kas balstīsies uz patentētu un tirgū jau gatavu tehnoloģiju “Sunburst”.
Biorafinēšana ir koksnes pārstrādes veids, kas koncentrējas uz biomasas pārvēršanu funkcionālos biomateriālos un koksnes cukurā, piedāvājot ilgtspējīgas alternatīvas tādiem naftas produktiem kā fenols, bitumens un polietilēns, kā arī nodrošinot izejvielas rūpnieciskās fermentācijas procesos.
Šai nozarei ir būtiska nozīme pārejā uz videi draudzīgāku un ilgtspējīgāku ekonomiku, piedāvājot alternatīvas, lai samazinātu atkarību no fosilajiem resursiem īpaši ķīmijas un materiālu rūpniecībā.
Latvija var lepoties ar lielākajiem meža resursiem Baltijas valstīs, un tas ir svarīgs arguments, kāpēc “Fibenol” izvēlējās šeit attīstīt rūpnīcu projekta īstenošana Latvijā sniedz “Fibenol” iespēju iesaistīties zināšanu ietilpīgas bioekonomikas attīstībā, kas ir viens no Latvijas ekonomikas prioritārajiem virzieniem, tādējādi veidojot stratēģisku un uz attīstību vērstu sinerģiju.
Atbalstu šī projekta virzībai pauž arī AS “Latvijas valsts meži” valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš: “Biorafinēšanas rūpnīcas izveide veicinās sīkkoksnes pārstrādi tepat Latvijā, tādējādi palielinot meža apsaimniekošanas efektivitāti un uzlabojot meža kopšanas iespējas visiem meža īpašniekiem Latvijā. Vienlaikus šādas rūpnīcas esamība Latvijā samazinātu neapstrādātas koksnes eksportu, sekmējot gan resursu efektīvāku izmantošanu biobāzētu materiālu sektorā, gan arī uzlabojot Latvijas oglekļa bilanci.”
Savukārt Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta (LVKĶI) Zinātniskās padomes priekšsēdētājs Dr. Jānis Rižikovs akcentē, ka Latvijā ir uzkrāta gandrīz 80 gadu pieredze pētniecībā, lai iegūtu produktus ar augstu pievienoto vērtību ne tikai no koksnes un tās pārstrādes blakusproduktiem, bet arī no cita veida zaļās biomasas. “Mums ir sešas laboratorijas, kas pārklāj ne tikai visu biomasas sastāvdaļu (celulozes, lignīns un hemicelulozes) pārstrādes iespējas, bet nodarbojās arī ar pētniecību biorafinēšanas, polimēru ķīmijas, bioinženierijas un koksnes aizsardzības jomā. “Fibenol” rūpnīca radīs ne tikai jaunas darba vietas, bet arī trīs izejvielu plūsmas tālākai pārstrādei produktos ar augstu pievienoto vērtību,” piebilst J.Rižikovs.
Būtiska loma biorafinēšanas nozares attīstībā ir arī zinātniskajai kapacitātei. Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) jau ir paudusi apņemšanos iesaistīties šī projekta realizācijā, nodrošinot nepieciešamo pētniecības atbalstu.
RTU inovāciju prorektore Liene Briede: “Ir būtiski, lai arvien vairāk uzņēmumu – kā vietējo, tā ārvalstu – attīstītu Latvijā tehnoloģiski ietilpīgu ražošanu, stiprinot tehnoloģiju pārnesi un nākotnes pētniecības virzienu. Bioekonomikas vērtību piramīdā koksnes materiāliem un produktiem, ko iespējams izmantot, piemēram, farmācijā, medicīnā, kosmētikā, pārtikā, vai ar kuriem aizstāt, piemēram, fosilās ķīmiskās vielas rūpniecībā, ir daudz augstāka pievienotā vērtība nekā to izmantošanai enerģijā vai eksportam neapstrādātā veidā. Ņemot vērā RTU zinātniskās kompetences un lomu augsta līmeņa inženieru sagatavošanā, esam ieinteresēti sadarboties ar Igaunijas uzņēmumu “Fibenol” pētniecībā un inovācijās.
“Fibenol” pilotprojekta ražotne tika izveidota Igaunijā, Imaverē. Projekts ir saņēmis ES pētniecības un inovācijas programmas “Apvārsnis 2020” atbalstu. Pašlaik kopējās investīcijas pilotprojekta ražotnē ir sasniegušas aptuveni 70 miljonus eiro, no kuriem Eiropas Savienības ieguldījums ir gandrīz 20 miljoni eiro.
“Fibenol” rūpnīcā ražotie biomateriāli sniegs ieguldījumu arī turpmāku inovāciju ieviešanā visā produktu vērtību ķēdē, radot jaunas iespējas Latvijas nozarēm, kuru mērķis ir pārorientēties no fosiliem materiāliem un kļūt videi draudzīgākiem.