Šodien premjerministres Evikas Siliņas vadībā norisinājās Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomes sēde, kuras uzmanības centrā bija investīciju piesaistes progress un aktuālie šķēršļi, kas kavē atsevišķu projektu virzību.
Premjerministre Evika Siliņa: “Šobrīd viens no mūsu galvenajiem uzdevumiem ir attīstīt valsts aizsardzības spējas, tādēļ arī investīciju piesaistē uzsvaru liekam uz šo nozari. Dažādā attīstības stadijā šobrīd ir 12 duālā pielietojuma un militārās jomas projekti ar kopējo potenciālo investīciju apjomu 700 miljonu eiro apmērā.”
Sēdē tika izskatīti nozīmīgi investīciju projektu jautājumi, lai meklētu optimālākos risinājumus problēmām, kas skar dažādu institūciju atbildības jomas. Kopumā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) portfelī šobrīd ir 124 aktīvi projekti ar kopējo vērtību 8,9 miljardi eiro. Vislielākā ārvalstu investoru interese ir no ASV un Zviedrijas – no katras ir 11 aktīvi projekti, bet no Vācijas – 10.
Padomes sēdē īpaša uzmanība tika pievērsta aizsardzības nozarei, kuras nozīme pēdējā laikā būtiski pieaugusi. LIAA kā organizācija, kas veic aizsardzības industrijas kontaktpunkta funkcijas informēja Padomi par aktīvo darbu investīciju piesaistē šajā jomā – pēdējo mēnešu laikā ir strauji augusi potenciālo investoru interese. Starp konkrētiem piemēriem tika minēts Igaunijas uzņēmums Frankenburg Technologies, kas Latvijā attīsta tuvās darbības rādiusa pretdronu raķešu ražotni. Uzņēmums jau ir noslēdzis pētniecības un izstrādes līgumu ar Latvijas Aizsardzības ministriju, kas paver iespējas ciešākai sadarbībai ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.
“Redzam, ka valdības īstenotā stratēģija par papildu investīciju piesaisti aizsardzības nozares attīstībai sāk nest rezultātus. Esam apstiprinājuši Aizsardzības industrijas un inovāciju atbalsta stratēģiju, nozīmējuši LIAA kā kontaktpunktu aizsardzības industrijas attīstībai ar konkrētiem uzdevumiem. Pēdējo mēnešu laikā tas devis jūtamu rezultātu. Tie ir 12 jauni investīciju projekti, kuri attīstīs mūsu ekonomiku un stiprinās valsts aizsardzības spējas,” tā ekonomikas ministrs Viktors Valainis.
Sēdes laikā tika izskatīti arī citi investīciju projekti, īpaši tie, kas saistīti ar zaļo tehnoloģiju attīstību un viedo enerģētiku, tostarp vēja parku infrastruktūru. Apskatīti arī vairāki projekti datu parku un mākslīgā intelekta jomās.
Padome izvērtēja arī iepriekš pieņemto lēmumu izpildes gaitu. LIAA kopā ar Zemkopības ministriju, Klimata un enerģētikas ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, kā arī Satiksmes ministriju informēja par attiecīgo jautājumu virzību un identificēja kavējošos faktorus.
Tāpat tika apspriesta iespēja piesaistīt jaunus dalībniekus Latvijas finanšu sektoram, lai veicinātu uzņēmumu un hipotekārās kreditēšanas pieejamību, īpaši reģionos.
Kā viens no būtiskiem šķēršļiem ārvalstu investīciju ienākšanai Latvijā tika minēts nodokļu slogs – fiziskām personām, īpaši no ASV, tādēļ plānots sagatavot izmaiņas regulējumā, kas mazinās šo slogu un uzlabotu Latvijas konkurētspēju investīciju piesaistē.
Latvijas prioritātes investīciju piesaistes jomā ir augstas pievienotās vērtības nozares – informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, fotonika, viedie materiāli, bioekonomika, biomedicīna, zaļā enerģija un militārā industrija. Saskaņā ar LIAA īstenoto investīciju piesaistes plānu proaktīvi tiek strādāts tieši ar šo nozaru projektiem. Šobrīd 85% no Latvijā ienākošajām ārvalstu investīcijām ir no Eiropas Savienības (ES) valstīm, taču lielākais potenciāls ārpus ES ir ASV – no šīs valsts Latvijā jau darbojas 125 investori.
Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padome darbojas kā centrālā institūcija, kuras galvenais uzdevums ir apzināt un uzraudzīt lielo investīciju projektu virzību Latvijā. Padomes sekretariāta funkcijas nodrošina LIAA.
