Pandēmijas un citu globālu procesu ietekmē kopējais veikto investīciju apjoms Eiropā pēc auditorkompānijas “EY” datiem 2020. gadā samazinājās par 13%, bet Latvijā bija vērojams pieaugums par 79%. Līdzīgas tendences saglabājas arī šogad un kopējais piesaistīto investīciju apjoms saskaņā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) apkopoto informāciju sešos mēnešos jau ir pārsniedzis 2020. gada rezultātus.
“Gada sākumā vietējo un ārvalstu investoru efektīvākai piesaistei Ministru kabinets apstiprināja Ekonomikas ministrijas un LIAA piedāvājumu radīt “zaļo koridoru” birokrātijas un administratīvo procesu paātrināšanai augstas pievienotās vērtības investīciju projektiem, un jau pēc pāris mēnešiem tas ir rezultējies konkrētos projektos Latvijā. Domājot par valsts ekonomikas ilgtermiņa attīstības perspektīvām, ir jāpilnveido investīciju piesaistes stratēģija un jāstrādā pie valsts tēla atpazīstamības, lai investoriem Latvija būtu interesanta kā valsts, kur ieguldīt savu naudu, un viņiem nepazustu vēlme to darīt vēl un vēl,” norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.
Šā gada pirmajos sešos mēnešos izdevies piesaistīt 17 jaunus investīciju projektus, kuru kopējais investīciju apjoms sasniegs 313 miljonus eiro un tiks izveidotas 1615 jaunas darba vietas. Starp šiem projektiem ir četri “zaļā koridora” projekti prioritārajās nozarēs ar augstu pievienoto vērtību, kā arī pieci Baltkrievijas uzņēmumi, kuri šogad pilnībā vai daļēji uz Latviju pārcēluši savu darbību. Šogad ir izdevies piesaistīt jaunus projektus mašīnbūves, atjaunojamo energoresursu, akvakultūras, elektronikas, viedo materiālu, inženierpakalpojumu, nekustamā īpašuma un citās jomās. Salīdzinoši 2020. gadā kopumā tika realizēts 51 investīciju projekts, piesaistot 252 miljonus eiro un izveidojot 2893 jaunas darba vietas. Paralēli notiek darbs ar vēl vairākiem perspektīviem investīciju projektiem, kuru kopējais investīciju apjoms tiek plānots 2,6 miljardu eiro apmērā.
“Investīciju vide pasaulē šobrīd ir labvēlīga Latvijai, jo investori meklē tā sauktos drošos variantus, nevēloties uzņemties pārmērīgus riskus, investējot straujāk augošajos tirgos, ar daudz lielākiem riskiem. Lai vēl vairāk uzlabotu piesaistīto investīciju rādītājus, mums jāstrādā pie jaunu atbalsta instrumentu piedāvājuma, akcentējot zaļās inovācijas, digitalizāciju un darbinieku apmācību programmas,” norāda LIAA direktors Kaspars Rožkalns.
Kā vienu no piemēriem var atzīmēt Igaunijas uzņēmumu grupu “Graanul Invest”, kura plāno uzsākt koksnes granulu rūpnīcas būvniecību Brocēnos, kas pirms vairākiem gadiem ekonomiskās situācijas dēļ tika atlikta. “Graanul Invest” plāno veikt ieguldījumus 22 miljonu eiro apmērā. Brocēnu ražotnē tiks saražots līdz pat 250 000 tonnu koksnes granulu gadā.
Šogad savu darbību paplašinās arī viens no Eiropas vadošajiem digitālo pakalpojumu uzņēmumiem “Webhelp”, kurš biroju Daugavpils universitātes telpās atklāja šā gada janvārī. Uzņēmumā šobrīd jau izveidotas vairāk nekā 200 darba vietas, bet plānots, ka to skaits tuvāko mēnešu laikā varētu dubultoties.
Pirmie rezultāti ir arī šā gada sākumā valdībā apstiprinātajai iniciatīvai par investīciju “Zaļo koridoru” prioritārajās nozarēs, kuras aptver viedās specializācijas, starptautiskos biznesa pakalpojumu centrus, kā arī būvniecību, transportu un loģistiku, ja šo ieceru īstenošana ir saistīta ar prioritārajām nozarēm. Tā ir iespēja Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem, kuri plāno īstenot investīciju projektus, saņemt būvniecības, teritorijas plānošanas vai migrācijas jomā sniedzamos valsts pārvaldes pakalpojumus paātrinātā kārtībā, aptuveni divas reizes samazinot gaidīšanas laiku. Šobrīd ir apstiprināti jau četri projekti, kuri saistīti ar būvniecības ieceru īstenošanu, bet vēl 10 projekti ir sagatavošanas un konsultāciju stadijā. Kopējais šo projektu portfelis sasniedz 2,95 miljardus eiro, bet plānotais no jauna izveidoto darba vietu skaits - 1225. “Zaļā koridora” projekti ir saistīti ar industriālo teritoriju, starptautisko biznesa pakalpojumu centru attīstību un viedo enerģētiku.