Piektdien, 13. maijā, Latvijas Tūrisma konsultatīvās padomes (LTKP) izbraukuma sēdē tūrisma nozares uzņēmumi pauda gatavību jaunajai tūrisma sezonai, vienlaikus norādot uz komersantiem aktuālajiem problēmjautājumiem - darbaspēka pieejamību un valsts atbalstu Latvijas kā tūrisma galamērķa popularizēšanai.
Jānis Naglis, LTKP priekšsēdētājs, norāda: “Kaut pēdējie divi gadi viesmīlības un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem bijuši izteikti smagi, kā rezultātā pietrūkuši resursi iepriekš plānoto investīciju projektu īstenošanai, komersanti jaunai tūrisma sezonai ir gatavi – esam gatavi sagaidīt jaunus tūristus – gan Latvijas iedzīvotājus, gan ārvalstu viesus. Vienlaikus aicinām valsts pusi izvērtēt iespēju īstermiņā pagarināt nodokļu nomaksāšanas termiņu, un nodrošināt konkurētspējīgus nosacījumus nozares darbībai visā Baltijas reģionā, jo Covid-19 pandēmijas laikā Latvijā ieviestie ierobežojumi bija stingrāki kā kaimiņvalstīs. Tāpat aicinām pašvaldības izvērtēt iespēju savā īpašumā esošus tūrisma objektus nodot apsaimniekošanā privātajiem, sekmējot aktīvāku tūristu piesaisti un vienlaikus nodrošinot godīgāku uzņēmējdarbības vidi un konkurenci”.
Sanāksmes laikā Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība iepazīstināja ar tūrisma attīstības plānu Jūrmalas pašvaldībā, paužot gatavību šai sezonai, informējot par šovakar gaidāmajiem pasākumiem un aicinot arī Latvijas iedzīvotājus vairāk apmeklēt tūrisma objektus un pasākumus Jūrmalā. Tāpat arī Jūrmalas viesnīcu pārstāvji iepazīstināja ar savu skatījumu uz tūrisma attīstības iespējām pašvaldībā, kā arī pārrunāja kūrortoloģijas attīstības un tūrisma nozares atbalsta jautājumus.
Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs uzsver: “Šopavasar pēc vairāk kā diviem gadu pārtraukuma beidzot tika atcelti ar Covid-19 pandēmiju saistītie ierobežojumi ieceļošanā, kas ļāva cerēt jau šovasar sagaidīt atkal jaunus ārvalstu viesus. Taču saistībā ar ģeopolitiskajiem satricinājumiem šobrīd tūrisma nozare ir jaunu izaicinājumu priekšā. Šodien guvu pārliecību, ka nozares komersanti ir gatavi meklēt un arī atrod jaunus darbības segmentus, rada jaunus tūrisma produktus, lai aktivizētu darbu un apkalpotu gan vietējos, gan ārvalstu tūristus.”
Sanāksmes laikā LIAA Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava informēja LTKP pārstāvjus par LIAA īstenotām aktivitātēm un pieejamo valsts atbalstu tūrisma nozares veicināšanai. Šogad tūristu piesaistes reklāmas kampaņas tiek īstenotas gan Igaunijā un Lietuvā, gan citos prioritārajos tūrisma tirgos – Vācijā, Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā un Lielbritānijā. Atsevišķas aktivitātes tiek īstenotas arī sekundārajos ārvalstu tirgos – Polijā, Nīderlandē, Francijā, Beļģijā, Itālijā, Īrijā, Austrijā, Dānijā un Spānijā, kā arī ASV, Japānā, Ķīnā un Dienvidkorejā. Savukārt vietējā tūrisma veicināšanai arī šogad notiks kampaņa “Atvērtās dienas laukos”, “Apceļo Latvijas pilis un muižas”, Mājas kafejnīcu dienas, kā arī Latvijas apceļošanas auto orientēšanās spēle “Pievelc Latviju tuvplānā”. Tāpat notiek aktivitātes biznesa tūrisma veicināšanai – kontaktbiržas, Latvijas tūrisma prezentācijas pasākumi, nodrošināta dalība starptautisko tūrisma biznesa pasākumos, utt.
Vienlaikus atgādinām, ka Ministru kabineta sēdē š.g. 26. aprīlī, apstiprinot Ekonomikas ministrijas piedāvājumu, kas bija iekļauts Informatīvajā ziņojumā par atbalstu uzņēmējiem tirgus pārorientācijai un Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu izrietošo sankciju seku mazināšanai, vienojās par jaunu atbalsta programmu izstrādi uzņēmējiem finanšu instrumentu veidā, izmantojot neizlietoto Covid-19 krīzes laikā piešķirto budžeta finansējumu, kas ļaus nodrošināt tūlītēju atbalstu uzņēmējiem apgrozāmo līdzekļu nodrošināšanai un likviditātes stabilizēšanai. Līdz ar to jau tuvākajā laikā uzņēmējiem būs pieejami šādi jauni atbalsta instrumenti:
- aizdevumi apgrozāmajiem līdzekļiem un investīcijām 39 milj. EUR apmērā,
- garantijas 22,5 milj. EUR apmērā,
- eksporta kredīta garantijas 1,3 milj. EUR apmērā,
- pašu kapitāla fonda vēl neizlietotais finansējums no valsts budžeta līdzekļiem 32,1 milj. EUR apmērā tiks novirzīts investīcijām uzņēmumos to biznesa modeļa pielāgošanai, eksporta spējas uzlabošanai, jaunu tirgu iekarošanai, jaunām tehnoloģijām un procesu optimizācijai, kā arī produktu izstrādei Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu krīzes apstākļos, piesaistot privātos finansētājus, tādējādi veicinot finansējuma pieejamību tirgū.
Lai nodrošinātu minēto atbalsta programmu darbību, jau tuvākajā laikā izskatīšanai Ministru kabineta sēdē tiks iesniegts likumprojekts “Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu un tā rezultātā piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas un tirgus pārorientācijas atbalsta likums”, attiecīgi pēc tam aizdevumu, garantiju un eksporta garantiju atbalsta programmu projektus. Atbalsta programmas uzņēmējiem būs pieejamas pēc likumprojekta pieņemšanas Saeimā un atbalsta programmu saskaņošanas ar Eiropas Komisiju.