Egita Aizsilniece-Ibema, Latvijas inovāciju un tehnoloģiju pārstāvniecības Briselē vadītāja
Latvija var lepoties ar gudriem un talantīgiem cilvēkiem gan zinātnē, gan uzņēmējdarbībā – drosmīgākie mūsu laboratorijās radītās tehnoloģijas padara konkurētspējīgas un atrod noietu tirgu globālā mērogā. Protams, šiem uzņēmīgajiem Latvijas talantiem ir nepieciešama ceļa karte zinātņu ietilpīgo uzņēmumu izaugsmei, un tās veidotāji lielā mērā ir zinoši speciālisti no valsts puses. Tieši ar tādu domu apkopojam zinātņietilpīgu uzņēmumu finansētājus un atbalstītājus, tāpat idejas, kā tehnoloģiju izstrādi vēl labāk atbalstīt nākotnē. Turklāt ne tikai Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) strādā ar zinātņietilpīgu uzņēmumu atbalstīšanu. Maijā Latvijā notikušajā “Deep Tech Atelier 2024” konferencē iesaistījām visas puses – pētniecības organizācijas, industrijas ekspertus, zinātniskos jaunuzņēmumus, valsts pārvaldes pārstāvjus un tehnoloģiju interesentus, publiskos un privātos investorus –, lai saprastu katra dažādās iespējas un būtisko, ko pievienot iepriekšminētajai ceļa kartei.
Te arī iezīmējas problēmjautājumi – kā mēs varam nodrošināt, ka zinātņietilpīgo tehnoloģiju attīstīšana no valsts puses tiktu atbalstīta visos posmos no laboratorijā izstrādātās testa versijas līdz reālam produktam vai tehnoloģijai, ko testē biznesa vidē, lai nonāktu līdz stabilai ražošanai un, jā, arī gaidītajai peļņai.
Pašreiz ir vairāku posmu pārrāvumi šajā attīstības ķēdē – pirmais pārrāvums ir brīdī, kad zināmas tehnoloģijas attīstības stadijā atbalsta Latvijas Zinātnes padomes pētniecības granti. Šīs programmas nav savienotas ar pārējām atbalsta programmām, bet jautājums ir, kā to varētu paveikt?
Otrs dārgais posms zinātņietilpīgajiem (deep tech) uzņēmumiem rodas brīdī, kad tehnoloģija ir jāizmēģina reālajā vidē, jāuzlabo. Līdz ar to dažādās attīstības fāzēs šis ir garāks ceļš, nekā, piemēram, digitālajām tehnoloģijām, kam testēšana notiek daudz ātrāk. Materiālzinātnēs un inženierijā attīstības posms, kad notiek testēšana, ir dārgāks, tādēļ vajadzētu izveidot atbalstu atbilstošā apjomā. Ja materiālzinātnēs atbalsts ir bijis salīdzinoši niecīgs, tad arī nevar prasīt ātru un arī konkurētspējīgas cenas rezultātu.
Pēdējā posmā – izaugsmei arī ir svarīgs riska kapitāls šo nākotnes tehnoloģiju straujākai attīstībai.
LIAA redzes lokā ir daudz jaunuzņēmumu, kam ir izdevies atrast kopīgu valodu ar zinātniekiem un radīt jaunus produktus, kam būs nozīme Latvijas tautsaimniecības attīstībā. Labs piemērs Latvijā ir Komercializācijas reaktors (Commercialization Reactor) – platforma, kur rodas jauni augsto tehnoloģiju jomas uzņēmumi. Tur atbalsta programmas darbības laikā satiekas biznesa un zinātnes cilvēki – tiek izveidotas komandas. Kopš 2020. gada LIAA sadarbībā ar Komercializācijas reaktoru rīkotajos “Deep Tech Atelier” satelītpasākumos “Ignition Event” izveidotas 69 komandas un 39 zinātniski ietilpīgi jaunuzņēmumi.
Cilvēciskais kontakts un juridiskās formas meklējumi
Būtiski, lai uzņēmēju un zinātnes pārstāvju vidū izveidotos ne tikai cilvēciskais kontakts, bet būtu arī vēlme strādāt kopā. Dažkārt izaicinājumu rada intelektuālā īpašuma jautājumi, kas Latvijā vēl nav pilnībā sakārtoti. Tas apgrūtina tehnoloģiju pārnešanu no pētniecības iestādēm un augstskolām uz uzņēmējdarbības vidi. Ir svarīgi šo procesu padarīt vieglāku, lai visas iesaistītās puses, īpaši laboratorijas, no kurām nāk jaunās tehnoloģijas, gūtu labumu. Tas ir likumdošanas jautājums, kurās rokās aizies produkta gala peļņa.
Zinātnē balstītajiem uzņēmumiem intelektuālā īpašuma jautājumi ir liels izaicinājums. Lai ieviestu tirgū jaunu produktu, uzņēmumam nepietiek vien ar produkta licences iegādi. Zinātnes attīstībai vienmēr būs vajadzīgas laboratorijas, zināšanas, pētniecības kapacitāte u.c. Savukārt universitātei pēc būtības nav jānodarbojas ar zinātnes attīstīšanu. Tādēļ jābūt juridiski atrunātam, kam katrā no komandas darbiem pieder intelektuālais īpašums. Turklāt tam jau sākumā jābūt juridiski pareizi noformētam, lai investors varētu ieguldīt projektā naudu, zinot, ka investīcija nesīs nākotnē labumu arī viņam.
Ja uzņēmējiem ir sadarbība ar zinātniekiem, tad paliek atklāts jautājums – kurš reģistrēs patentu? Darbs taču bijis kopīgs! Bažas ir saprotamas un pašreizējās likumdošanas izpratnē arī ļoti aktuālas. Latvijas Zinātnes padomes šī brīža darbs saistīts tieši ar normatīvo aktu uzlabošanu, lai šis process būtu atbilstošs gan Latvijas situācijai, gan labākajai starptautiskajai praksei.
Īpaši satraucoši uzņēmumiem ir brīži, kad produkts ir tikko radīts, taču darbs ievelkas un tikmēr kāds cits pasaulē rada ko līdzīgu. Tajā mirklī var šķist, ka viss paveiktais darbs ir zudis. Lai jaunradītās tehnoloģijas atklājēji būtu pasaules tirgū pirmie, spētu operatīvi veikt testēšanu un sākt starptautisku tirdzniecību, ļoti nozīmīgs ir valsts sniegtais atbalsts. Ātrums, ar kādu produkts tiek nogādāts tirgū, izšķir daudz. Tāpat intelektuālā īpašuma aizsardzība ir kritiski svarīgs jautājums, lai neviens to nevarētu nokopēt.
Zinātņietilpīgais uzņēmējs ir maratona skrējējs
Saprotams, ka uzņēmējiem ir svarīga iespējami ātra patenta reģistrācija, esam centušies piemērot valsts atbalstu arī šī procesa izmaksu kompensācijai. Tiek rīkoti semināri, lai uzņēmējiem skaidrotu gan pašu patentu reģistrācijas procesu, gan tā atbalsta iespējas.
Zinātnietilpīgais uzņēmējs būtībā ir maratona skrējējs, tā kā vidēji zinātņietilpīgas tehnoloģijas attīstīšana un novešana līdz pārdotam produktam var prasīt 7-10 gadus. Svarīga ir izturība, daudzi darbības procesi notiek paralēli. Viņam, piemēram, jāspēj rakstīt pieteikumus vairākām atbalsta programmām vienlaikus. Latvijā vēsturiski ir ļoti spēcīgi attīstītas inženierzinātnes, universitātes gadu gaitā izveidojušās par atsevišķām ekosistēmām. Mums ir izauguši lieli zinātņietilpīgi uzņēmumi, kas var dalīties ar savu pieredzi. Piemēram, TET pirms sešiem gadiem investēja Mākslīgā intelekta (AI) jaunā tehnoloģijā un tagad sāk plūkt šīs investīcijas augļus – gūt peļņu. Tolaik TET vadības investīcijas mākslīgajā intelektā bija drosmīgs minējums kafijas biezumos, taču veiksmīgs un pareizs šī brīža situācijā, ieguldījums uzņēmumam palīdz tirgū jau šodien piedāvāt ļoti pieprasītu un vēl neesošu funkcionalitāti.
Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējums ir lielāks, nacionālais atbalsts pieejams mazākā apjomā. Diemžēl tāda ir realitāte, ka šo grantu pretendentiem vispirms jādzird daudzi atteikumi, līdz saņem: “Jā”. Tam ir jāiet cauri, mēs, kā speciālisti varam palīdzēt, bet lielākais darbs ir pašu rokās. Ja uzņēmums “Naco Technologies” milzīgā konkurencē saņem 2,3 miljonu eiro grantu no Eiropas Inovāciju padomes akcelerācijas programmas “EIC Accelerator” ūdeņraža tehnoloģijai unikāla pārklājuma ražošanai Latvijā, tas ļauj uzņēmumam pie Eiropas fondu līdzekļiem piesaistīt privātās investīcijas, kas nepieciešams pašreiz tirgū vēl neeksistējoša produkta ražošanas paplašināšanai. Arī biotehnoloģiju jaunuzņēmums “Cellbox Labs” ir piesaistījis 935 tūkstošu eiro pirmssēklas investīciju – ļoti labs piemērs, ka Latvijas investori var apvienoties un kopā investēt spēcīgā nākotnes tehnoloģijā.
Atzīstami, ka ir izveidojusies investoru grupa no Latvijas, kas iegulda “Deep Tech”, ir gatava riskēt un investēt zinātņietilpīgajos uzņēmumos. Vide šādu uzņēmumu attīstībai Latvijā ir auglīga un tai ir jāpalīdz augt. To var izdarīt, sakārtojot normatīvo aktu regulāciju, pietiekamā daudzumā nodrošinot valsts atbalstu, samazinot administratīvo slogu. Ne mazāk svarīga ir talantu pieejamība un attīstīšana, kuri var strādāt šajā jomā un veidot augsti attīstītu Latvijas ekonomiku.
Arī jaunuzņēmumiem svarīga stabilitāte valsts nodokļu sistēmā
Jomās, kur mums laboratorijās ir spēcīgi talanti, uzņēmumi tomēr izteikti bāzējas Latvijā. Ja mēs runājam par ūdeņraža, kvantu, fotonikas, ūdens attīrīšanas u.tml. tehnoloģijām, tās nav ieliekamas pārdošanai veikalā, bet virzāmas ar B2B modeļa palīdzību. LIAA loma ir ieinteresēt lielos uzņēmumus sadarboties ar šiem tehnoloģiju jaunuzņēmumiem. No laboratoriju atrašanās vietas kompetencēm atkarīgs, kur var īstenot līdz šim neeksistējošo tehnoloģiju un vērot tālāko attīstību.
Saprotams, ka orientēties it visā jaunuzņēmumu komandām ir izaicinoši, tādēļ iespēju robežās LIAA palīdz. Noteikti vērts sekot līdzi informācijai par gaidāmajiem forumiem, pētīt, klausīties sev aktuālos seminārus, būt aktīviem, meklēt atbalstu, atrast kopīgu valodu ar mentoru, pieteikties mācību programmai “Startup School”, “Startup House Riga” u.c. jaunuzņēmumiem paredzētu telpu izmantošanai, komunicēt ar LIAA Rīgā un tās pārstāvniecībām reģionos. Maijā noslēdzās pieteikšanās inkubācijas programmā Tehnoloģiju pārstāvniecībā Rīgā uzņēmumiem, kas izstrādā zinātņietilpīgus produktus vai pakalpojumus kādā no viedās specializācijas nozarēm,- uzņēmumi saņems finanšu un arī nefinanšu atbalstu savu biznesa ideju attīstīšanai.
