Trešdien 4. oktobrī Rīgā pulcējās enerģētikas eksperti no sešām Baltijas jūras reģiona valstīm (Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Polijas, Vācijas), lai diskutētu par inovācijām enerģētikas jomā un ūdeņraža potenciālu kā alternatīvu enerģijas uzglābšanas veidu. Pārstāvēti bija atjaunīgās enerģijas projektu attīstītāji, asociāciju pārstāvji un par jomu atbildīgie speciālisti valsts pārvaldes institūciju pārstāvji. Eksperti diskutēja par izaicinājumiem piegādes ķēdēs, finansēšanā un politikas jautājumos, kā arī akcentēja iespējas piesaistīt lielos spēlētājus un piegādāt enerģiju visai Eiropai.
Eksperti diskusijā uzsvēra, ka šobrīd reģiona valstu mērķis ir maksimāli kāpināt “zaļās” enerģijas īpatsvaru, bet nākotnē kļūt arī par “zaļās” enerģijas eksportētājiem. Kā galvenie šķēršļi straujākai virzībai “zaļās” enerģijas projektu attīstībai tika minēta birokrātija, finansējuma nepieejamība un nepietiekamā valstu motivācija noņemt administratīvos šķēršļus nozīmīgu enerģētikas projektu realizācijā.
Igaunijas vēja enerģijas asociācijas izpilddirektore Anu Eslas kā piemēru straujākai “zaļās” enerģijas projektu attīstībai minēja Latvijas un Igaunijas atkrastes vēj parku “Elwind”. “Tas ir lielisks veids kā veikt pārmaiņas, jo saskaroties ar grūtībām šī projekta realizācijā valstis meklēs risinājumus un sakārtos kopējo uzņēmējdarbības vidi šajā jomā. Tas ļaus radīt iekļaujošu vidi un piesaistīt papildus resursus. Viens no izaicinājumiem straujākai attīstībai ir starpsavienojums ar Vāciju, bet līdz tā izbūvei alternatīva ir ūdeņradis,” tā Anu Elsas.
Kā viens no izaicinājumiem “zaļās” enerģijas projektu attīstībā tika minēta finansējuma pieejamība, tomēr Eiropas Investīciju bankas konsultants Rolands Šulce (Roland Shulze) uzsvēra, ka, spītējot dažādiem šķēršļiem straujai “zaļās” enerģijas projektu virzībai, tiem joprojām ir pietiekami labas iespējas piesaistīt finansējumu. Tomēr jārēķinās, ka šo projektu attīstība reizēm ir saistīta ar cilvēku protestiem un bankas nevēlas tikt ierautas šādās diskusijās.
Savukārt Rīgas ostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš uzsvēra, ka konkurence starp ostām ir pietiekami sīva katra osta vēlas kļūt par enerģijas vai ūdeņraža centru. Tomēr, lai tas tā notiktu ir jāizbūvē vērienīga infrastruktūra un jāsakārto loģistika. Lai to darītu, investoriem nepieciešama pārliecībai par to, kas notiks ar tirgu, kāds būs pieprasījums pēc šīs enerģijas.
Nozares ekspertu diskusija tika organizēta kā daļa no Latvijas valsts tēla stratēģijas #missionLatvija, kur viens no virzieniem ir Misija Jūra 2030. Latvijas un Igaunijas kopīgi realizētais atrkastes vēja parks “Elwind” ir nozīmīga daļa no šīs iniciatīvas.