Ja gadiem ilgi nebūtu veikti ieguldījumi zinātnē un inovācijās, uzņēmēji netiktu mudināti pievērsties drosmīgu ideju komercializēšanai, tad cīņa ar korona vīrusa izraisīto pandēmiju būtu daudz smagāka, uzskata zinātnes komercializācijas platformas “Commercialization Reactor” dibinātājs Nikolajs Adamovičs.
“Cilvēki bieži vien brīnās, kā bija iespējams nepilna gada laikā izstrādāt modernās vakcīnas pret Covid-19 izraisītājvīrusu. Patiesībā šis ātrums ir ilūzija, jo “BioNTech” mRNS tehnoloģiju sāka pētīt 2008.gadā, attīstot Maincas universitātē strādājošu pētnieku ideju. “Moderna” – tobrīd tipisks “deep tech” jaunuzņēmums – ir dibināts 2010.gadā. Aiz vakcīnām stāv gadiem ilgi pētījumi par piemērotākajiem tehnoloģijas pielietojumiem, kuros ieguldīti miljoniem eiro. Būtiska bijusi arī ļoti liela uzņēmēju pacietība un neatlaidība,” skaidro Adamovičs.
Apkopojām četras galvenās īpašības, ar ko zinātnē balstītie uzņēmumi jeb viedie biznesi atšķiras no citiem jaunuzņēmumiem.
#1 Pamatā zinātnisks atklājums, nevis esoša biznesa modeļa vai procesa uzlabošana
Adamovičs atgādina, ka zinātnē balstītā jaunuzņēmuma jeb “deep tech” pamatā ir zinātnisks atklājums vai ļoti progresīva ideja, kuras izmantošanai var būt praktisks labums vienā vai vairākās nozarēs.
Ja ierasti jaunuzņēmumi strādā ar esoša biznesa modeļa, procesa vai tehnoloģijas uzlabošanu ar jauniem IT risinājumiem, tad “deep tech” fokusā ir zinātne, ap kuru var izveidot jaunu biznesu vai pat jaunu nozari. Tādēļ ir svarīgi, lai jaunuzņēmēji, kas kopā ar akadēmiskās vides pārstāvjiem darbojas dziļo tehnoloģiju projektos, neapjuktu un spētu tikt galā ar ļoti specifiskām problēmām.
Lai ikvienam interesentam palīdzētu apgūt nepieciešamās zināšanas un prasmes, jau 4.februārī sāksies sešu nedēļu tiešsaistes intensīvu meistarklašu cikls “Ceļvedis tava viedā biznesa izveidei”, ko organizē Latvijas investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), zinātnes komercializācijas platforma “Commercialization Reactor” un RTU Rīgas Biznesa skola (RBS).
#2 Viss sākas ar zinātniskā atklājuma praktiskā pielietojuma meklējumiem
Ja ierasti jaunuzņēmums jau savas darbības sākumā ir izzinājis problēmu, sapratis risinājumu un pat definējis gala lietotāju, tad zinātnē balstīta uzņēmuma attīstība mēdz būt teju pretēja.
Dziļo tehnoloģiju projektos darbojas gan akadēmiskās vides pārstāvji un inženieri, gan uzņēmēji, kas kopīgi meklē labāko praktisko konkrētās idejas pielietojumu. Viens no lielākajiem izaicinājumiem, ar ko saskaras “deep tech” projekti, ir atrast piemērotāko pielietojumu un pārliecināt potenciālos lietotājus par tā nepieciešamību, atzīst vairāku jaunuzņēmumu līdzdibinātājs Aleksejs Korabovskis. Tas ne vienmēr izdodas ar pirmo reizi.
Uzņēmējs atminas izaicinājumus, ar kādiem saskāries “Snowision”, attīstot attālināti vadāmu sensoru sniega segas stāvokļa noteikšanai. “Šāda tehnoloģija ļautu, piemēram, kalnu slēpošanas kūrortu īpašniekiem prognozēt vajadzību pūst vai nepūst mākslīgo sniegu. Mums sākumā šķita, ka īpašnieki paši zinās, ko darīt ar sensoru fiksētajiem skaitļiem. Taču, izrādījās, ka viņiem ir nepieciešams arī precīzs secinājums, ko ar to sniegu darīt. Pirmajā brīdī tas patiešām bija liels pārsteigums,” teica Korabovskis.
#3 Jābūt gataviem, ka tehnoloģijas mērķi var mainīties
Korabovskis, kas ir meistarklašu cikla “Ceļvedis tava viedā biznesa izveidei” projekta vadītājs, stāsta, ka sensora prototipa izmēģinājumi tika sākti kādā slēpošanas kūrortā Francijā. Patlaban projekta attīstību ietekmē Covid-19 dēļ noteiktie ceļošanas ierobežojumi. Tādēļ pašlaik tiek strādāts pie sensora uzlabojumiem, kā arī pētīts jauns tirgus pielietojums - ūdens daudzuma noteikšana sniegā, kas varētu būt noderīgi hidroelektrostacijām kalnu reģionos.
“Eiropas un arī Latvijas zinātnieki spēj radīt perspektīvas idejas, ne velti pēdējos gados ceturtā daļa no visām riska kapitāla investīcijām, kas ir aptuveni desmit miljardi eiro, ir ieguldīti tieši “deep tech” uzņēmumos. LIAA jau vairāk nekā desmit gadus sadarbojas ar "Commercialization Reactor", kuriem ir unikāla pieredze zinātnē bāzēto uzņēmumu attīstībā, lai veicinātu šīs jomas izaugsmi Latvijā. Mūsu mērķis ir šāda veida sadarbības padarīt ciešākas un iespējami plašākas," uzsver LIAA Tehnoloģiju departamenta Inovāciju atbalsta nodaļas Sarmīte Karlsone.
#4 Krietni garāks ceļš līdz briedumam un peļņai
Iepriekš minēto iemeslu dēļ – nebijusi inovācija, pielietojuma, tirgus un auditorijas meklējumi, kā arī prototipēšana un testēšana – zinātnēs balstīto uzņēmumu ceļš līdz briedumam un peļņai ir krietni garāks nekā parastiem jaunuzņēmumiem. Piemēram, lielākā daļa riska kapitāla fondu savu darbību pielāgojuši desmit gadu biznesa ciklam, kas dziļo tehnoloģiju jomā var izrādīties nepietiekams attīstības cikls.
“Zinātnē balstītiem jaunuzņēmumiem bieži vien sākotnējās attīstības stadijās ir jābalstās uz dažādiem finanšu avotiem – viens no tiem noteikti ir dažādi granti izpētei vai bezpeļņas fondi, kuru fokusā ir zinātnes attīstība. “Deep tech” finanšu pratība un specifika ir viena no gaidāmo meistarklašu tēmām. Taču visā ciklā, kas ir veidots kā ļoti praktiskas apmācības, mēs soli pa solim skaidrosim, kā cilvēks var kļūt "deep tech" uzņēmuma īpašnieku un mērķtiecīgi to attīstīt,” piebilda Karlsone.
Tomēr Karlsone uzsver, kaut arī attīstības ceļš būs garāks nekā citiem uzņēmumiem, tomēr arī rezultāts būs tā vērts, it sevišķi, ja izdodas radīt “deep tech” uzņēmumu “vienradzi”. "Novērojumi liecina, ka nākotnē nedz uzņēmējdarbībā, nedz ekonomikā pievienotās vērtības izaugsme vairs nebūs pakāpeniska, bet drīzāk lēcvienveida. Un tas lielā mērā notiks tieši pateicoties inovācijām," teica Karlsone.
Intensīvo meistarklašu ciklā “Ceļvedis tava viedā biznesa izveidei” jomas vadošie eksperti dalīsies zināšanās un pieredzē par to, kā sākt savu viedā uzņēmuma ceļu, kā no tehnoloģijas radīt produktu, kas risina noteiktas industrijas vajadzības, kā gatavot biznesa plānu, startēt tirgū un galu galā kā izveidot un vadīt uzņēmuma talantu komandu.
Sešu nedēļu mācības paredzētas nodarbinātajiem, pašnodarbinātajiem, arī šobrīd nenodarbinātiem pieaugušajiem, maģistrantūras pēdējo kursu studentiem un augstskolu absolventiem ar darba vai uzņēmējdarbības pieredzi, kas vēlas nākotnē dibināt un attīstīt savu tehnoloģiju uzņēmumu.
Plašāka informācija par programmu un pieteikšanās, sekojot šai tīmekļvietnes saitei. https://www.liaa.gov.lv/lv/notikums/meistarklasu-cikls-celvedis-tava-vieda-biznesa-izveidei-2021
Meistarklašu lektori: Rīgas Biznesa skolas direktora vietnieks, Ph.D. Claudio A. Rivera, sertificēts grāmatvedis, finanšu auditors, kopš 2012.gada neatkarīgs finanšu un korporatīvās pārvaldības konsultants Justin Wesley Bancroft, "Cambridge King’s College" senioru palātas biedrs, CorrosionRADAR padomes direktors prof. Shailendra Vyakarnam, InnoEU Tech Bridge GmbH vadītājs, INAM valdes loceklis, SPECS Surface Nano Analysis GmbH izpilddirektors Dr. Ferdinand Bartels, RBS maģistra programmas direktors Aldis Greitāns, “Naco Technologies” dibinātājs, CIMA Aleksandrs Parfinovičs, LIAA Tehnoloģiju departamenta direktore Lauma Muižniece, zinātnes komercializācijas platformas “Commercialization Reactor” dibinātājs, vadītājs, “Eventech” līdzdibinātājs un investors Nikolajs Adamovičs, AS "Baltic Interational Bank" padomes priekšsēdētāja vietniece, "Commercialization Reactor" partneratniecību vadītāja un investore, MBA Ilona Gulčaka, “Snowision” līdzdibinātājs, “Evoled” vadītājs, “Commercialization Reactor” iesācējuzņēmumu koučs, Mag. oec. Aleksejs Korabovskis, “Conelum Biotech” dibinātājs Antons Adamovičs, “TimeTag.Space” vadītājs un “Slowday.com” līdzdibinātājs Mārtiņš Ražuks-Ebels un “Veritacell” līdzdibinatājs un vadītājs Arsēnijs Sergejevs.
Meistarklašu dalībniekiem jābūt gataviem ieguldīt savu laiku gan teorētisku zināšanu apguvei, gan praktisko darbu pildīšanai. Lekcijas no 04.02.2021. līdz 11.03.2021. norisināsies katru ceturtdienu no plkst.15.00 līdz 17.30 platformā “Zoom”.
Mācības tiek īstenotas Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektos Inovāciju motivācijas programma un Tehnoloģiju pārneses programma.