Semināra "Projektu iesniegumu vērtēšanas aspekti" 13.05.2021. jautājumi un atbildes

Projekta partnerim ir jāatbilst MK 20.3., 20.4., 20.5. punktiem. Gadījumā, ja vērtēšanas gaitā tiek konstatēts, ka partneris tomēr neatbilst kādam no punktiem. Kā tas tiek vērtēts?

Ministru kabineta noteikumu Nr. 4. 23.punkts nosaka, ka projekta iesniedzējs projekta iesniegumu var iesniegt arī sadarbībā ar projekta partneri, kas ir jebkura publiska vai privāta struktūra, komerciāla vai nekomerciāla un nevalstiska organizācija, kas reģistrēta kā juridiska persona Norvēģijas Karalistē vai Latvijas Republikā. Projekta partnerim jāatbilst šo noteikumu 20.3., 20.4. un 20.5. apakšpunktā minētajām prasībām.

Ja projekts tiek iesniegts atbilstoši MK noteikumu 23.punktam sadarbībā ar projekta partneri un projekta vērtēšanas procesā tiek konstatēs, ka projekta partneris neatbilst noteikumu 20.3. un 20.5.punktam, tad projekta partneris tiek noraidīts (neprecizējami kritēriji), taču gadījumā, ja neizpildās noteikumu 20.4 punkts, par to, ka nav Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu vai nodevu parādu, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu, kas kopsummā pārsniedz 150 euro, tad šis vērtēšanas kritērijs vēl ir precizējams un var tikt pieprasīta papildus informācija.

Papildus norādām, ka noteikumu 20.4. un 20.5.punkti attiecas un tiek vērtēti tikai nacionālam partnerim!

Vai ir definēta forma, kādā būtu jāsniedz eksperta aprēķins?

LIAA nav definējusi formu, kādā tiek iesniegts aprēķins par ietekmi uz vidi, taču tajā jāiekļauj visa saistošā informācija par ietekmi uz vidi, norādot pamatotus aprēķinus, kas balstīti uz  izmērāmiem rādītājiem, proti, ieviešot jaunu produktu, kuru ražojot tiek mainīts ražošanas process vai izmantota jauna/uzlabota tehnoloģija vai veikti kādi citi uzlabojumi tiek nodrošināta samazināta ietekme uz vidi un rezultātā aprēķināts patērētās elektroenerģijas ietaupījums (MWh/gadā) vai siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums (tonnas CO₂/gadā) salīdzinot ar ražošanas procesu/tehnoloģiju pirms projekta iesniegšanas vai ar līdzvērtīgu ražošanas procesu/tehnoloģiju, kas jau tiek izmantota līdzīgu produktu ražošanā.

Papildus norādām, ka atklāta konkursa ietvaros zaļo inovāciju projektiem kritērijs par ietekmi uz vidi ir obligāts, vienlaicīgi nodrošinot  energoauditota vai nozares eksperta aprēķinu par projekta rezultātā sasniegto vides ietekmes samazinājumu. Savukārt IKT jomas projektiem šis ir izvēles kritērijs un dod papildus punktus vērtēšanā.

Cik detalizētam jābūt eksperta aprēķinam?

Eksperta aprēķinos (nozares eksperta vai enegroauditora) jābūt ietvertai visai saistošai informācijai, kur jāapraksta projekta iesniegumā plānotās ražošanas procesus ieviestās tehnoloģijas vai ražošanas procesu uzlabojumu un/vai risinājumu (t.sk., IT risinājumu) ietekmi uz vidi un jāveic atbilstoši aprēķini, lai pierādītu, ka projekta ietvaros tiek samazināta vides ietekme. Atzinumā jāapraksta projekta ietekmi uz vidi,  norādot pamatotus aprēķinus, kas balstīti uz izmērāmiem rādītājiem, proti, ieviešot jaunu produktu, kuru ražojot tiek mainīts ražošanas process vai izmantota jauna/uzlabota tehnoloģija vai veikti kādi citi uzlabojumi tiek nodrošināta samazināta ietekme uz vidi un rezultātā aprēķināts patērētās elektroenerģijas ietaupījums (MWh/gadā) vai siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums (tonnas CO₂/gadā) salīdzinot ar ražošanas procesu/tehnoloģiju pirms projekta iesniegšanas vai ar līdzvērtīgu ražošanas procesu/tehnoloģiju, kas jau tiek izmantota līdzīgu produktu ražošanā.

Emisiju samazinājums - vai būtiskam samazinājumam ir arī cipariskā izteiksme jeb procentuālā robeža starp esošo un jauno situāciju? Piemēram ražošanas procesā tiek samazināts enerģijas patēriņš par X  %? Jaunais produkts lietošanas laikā patērēs par X % mazāk kā šobrīd tirgū esošais produkts? Cik X % tiks vērtēts kā būtisks?

Projekta ietvaros tiek vērtēts ietekmes uz vidi samazinājums CO₂ tonnās, līdz ar to emisiju samazinājumam ir jābūt cipariskā izteiksmē nevis procentos.

Minimālais slieksnis MWh, CO₂ ietaupījuma apmērs nav noteikts, tomēr tiks vērtēts plānotais vides uzlabojums attiecībā pret projekta ietvaros veiktajiem ieguldījumiem. Līdz ar to vides ietekmes samazinājumam jābūt tādā apmērā, lai tas ir samērīgs pret veiktajiem ieguldījumiem un jaunais produkts rada vides ietekmes samazinājumu ražošanas procesā, lietošanas laikā vai pēc nonākšanas atkritumu plūsmā, nodrošinot mazāku dabas resursu, enerģijas, materiālu patēriņu un vides piesārņojuma veidošanos salīdzinājumā ar līdzīgiem produktiem.

Kritērijs par Vienlīdzīgajām iespējām. Lūdzu sniegt praktisku piemēru kāda informācija ir jāiekļauj mērķa grupas sociālo portretu aprakstā un kādi pasākumi varētu tikt iekļauti.

Kvalitātes vērtēšanas kritērijā 8.2.apakšpunktā tiks vērtēta informācija no projekta iesnieguma 6.1. punkta “Ietekme uz horizontālo prioritāti “Vienlīdzīgas iespējas””, kur projekta iesniedzējam jānorāda projekta mērķa grupas sociālais portrets un vajadzības, tai skaitā sadalījums pēc dzimuma, vecuma un invaliditātes.

Piemēram, projektā tiek salīdzināts patreizējais uzņēmuma sociālais portrets pirms un pēc projekta, norādot darbinieku skaitu, kas strādā uzņēmumā un atbilst nelabvēlīgākā situācijā esoša darba ņēmēja vai strādājošas personas ar invaliditāti definīcijai saskaņā ar Eiropas Komisijas regulu Nr.651/2014.

Turklāt Kvalitātes vērtēšanas kritērijā 8.3. apakšpunktā tiks vērtēta informācija no projekta iesnieguma 6.1. punkta “Ietekme uz horizontālo prioritāti “Vienlīdzīgas iespējas””, kur vērtēs vai projekta iesniedzējs, atbilstoši Kvalitātes vērtēšanas kritērijā 8.2. apakšpunktā minētam kritērijam, projektā ir paredzējis speciālus pasākumus, ņemot vērā darbinieku atšķirīgās vajadzības saistībā ar dzimumu, vecuma grupu un citiem iespējamiem sociālās atstumtības riskiem, kā arī paskaidrojis, kādā veidā tiks nodrošinātas plānotās prasības.

Piemēram, projektā ir apzinātas mērķa grupas vajadzību apmierināšanas pasākumi, kas varētu būt, kā: speciāli pielāgotas darba vietas, norādes, sanmezglu un ģērbtuvju pielāgošana, u.c.

Ja projekts satur gan IKT, gan zaļo inovāciju daļu, ka nosaka, kur projekts ietilpst?

Ja projekts satur gan IKT, gan zaļo inovāciju daļu, tad projekta iesniedzējs pats izvērtē un pieņem lēmumu, kurā attiecīgi jomā iesniegs projekta pieteikumu un, kurā varētu sasniegt lielāku punktu skaitu. Atklāta konkursa projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji pieejami MK noteikumu Nr. 4.  3. un 4. pielikumā. Vēršam uzmanību, ka IKT jomas projektiem tiks vērtēts ieviesto IKT risinājumu ietekme uz projekta iesniedzēja ražošanas procesiem un kā šie risinājumi uzlabo ražošanas efektivitāti, savukārt zaļās inovācijas projektiem tiks vērtēts vides ietekmes samazinājums.

No kopējā Programmas finansējuma 5 847 694,50 eiro ir atvēlēts zaļo inovāciju jomas projektiem, savukārt 2 647 694,50 ir atvēlēts IKT jomas projektiem.

Ja rodas situācija, ka sarindojot projektus pēc punktiem, ir vairāki projekti ar vienādu punktu skaitu, bet finansējums nepietiek visiem. Kāds kritērijs tiek izmantots kā noteicošais vienāda piešķirto punktu gadījumā?

 Ja vairāki projektu iesniegumi saņēmuši vienādu punktu skaitu, tad projektus vērtē atbilstoši finansējuma piešķiršanas kritērijam, kurā ir detalizēti uzskaitīts, kāds kritērijs attiecīgi vienādo punktu gadījumā tiek vērtēts vispirms.

Atklāta konkursa projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji (t.sk. IV finansējuma piešķiršanas kritērijs) pieejami MK noteikumu Nr. 4. 3. un 4. pielikumā. 

Kuri ir nelabvēlīgā situācijā esošie darbinieki?

Nelabvēlīgākā situācijā esoša darba ņēmēja definīcija ir saskaņā ar Eiropas Komisijas regulas Nr.651/2014 2.panta 4)punktu, kas nosaka, ka nelabvēlīgākā situācijā esošs darba ņēmējs ir persona:

• kurai iepriekšējos sešos mēnešos nav bijis regulāra algota darba; vai
• kura ir vecumā no 15 līdz 24 gadiem; vai
• kura nav ieguvusi vidējo izglītību vai profesionālu kvalifikāciju (Starptautiskā standartizētā izglītības klasifikācija 3) vai kura beigusi pilna laika izglītību ilgākais pirms diviem gadiem un vēl nav ieguvusi pirmo regulāro algoto darbu; vai
• kura ir vecāka par 50 gadiem; vai
• kura ir pieaugušais, kas dzīvo viens ar vienu vai vairākiem apgādājamajiem; vai
• kura kādā dalībvalstī strādā tādā nozarē vai profesijā, kurā dzimumu līdzsvara trūkums vismaz par 25 % pārsniedz vidējo dzimumu līdzsvara trūkumu visās attiecīgās dalībvalsts tautsaimniecības nozarēs, un kura pieder pie minētās nepietiekami pārstāvētās dzimuma grupas; vai
• kura pieder pie etniskās minoritātes kādā no dalībvalstīm un kurai ir jānostiprina valodas zināšanas, profesionālās zināšanas vai profesionālā pieredze, lai palielinātu savas iespējas iegūt pastāvīgu darbu.

Par projekta iesniegšanu ar elektronisko parakstu nosūtot uz LIAA e-pastu. Vai PIV kopā ar pavaddokumentiem drīkst sūtīt zip formāta mapē? Vai, ja projekta apjoms, pārsniedz e-pasta limitus, tad drīkst sūtīt PIV un pavaddokumentus vairākos e-pastos?

Saskaņā ar atklāta konkursa projektu iesniegumu atlases nolikuma 26.punktu projekta iesnieguma veidlapa un pielikumi jānoformē tā, lai tos varētu atvērt ar standarta biroja programmatūras lietojumprogrammām (piemēram, Microsoft Office vai Open Office lietojumprogrammām, Adobe reader utml.) un maksimālais e-pasta ziņojuma datu apjoms ar pielikumiem ir ne vairāk kā 50 MB.

Ja e-pasta ziņojuma un tam pievienotās datnes, kurā atrodas projektu iesniegums un tā pielikumi, datu apjoms pārsniedz maksimālo pieļaujamo apjomu, atsevišķus projekta iesnieguma pielikumus var sūtīt papildu e-pasta sūtījumā atbilstoši nolikuma 22.1.apakšpunktā noteiktajai kārtībai.

Ja pašu kapitāls ir lielāks par projekta attiecināmajām izmaksām, tad attiecībā uz finansējumu pietiek ar  valdes lēmums?

Ja plānotais projekts tiks īstenots no uzņēmuma pašu kapitāla, tad ir jāiesniedz projekta iesniedzēja valdes lēmums vai apliecinājums par atklāta konkursa projekta īstenošanai nepieciešamā finansējuma nodrošināšanu no pašu līdzekļiem ar nosacījumu, ka projekta iesniedzēja pēdējā noslēgtā gada pārskatā vai operatīvajā finanšu pārskatā, kuru apstiprinājis zvērināts revidents, pašu kapitāls veido vismaz 100 % no projekta kopējām izmaksām.

Pie 4. kvalitātes kritērija - vai ir pieejama vispārpieņemta diskonta likme NPV aprēķinam?

Vispārpieņemta diskonta likme nav pieejama, veicot aprēķinus ir jānorāda diskonta likme (%), kas ir vidējā likme attiecīgajā nozarē.

Kāpēc ar šo atbalsta programmu netiek atbalstīts jau esošo produktu ražošanas procesu digitalizācija? Pēc būtības jau esošo, eksportspējīgo, produktu ražošanas procesu digitalizācija ir tik pat nozīmīga kā jaunu produktu ražošanas procesu digitalizācija?

Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 4. 28. punktu atklāta konkursa mērķis ir veicināt komersantu produktivitātes un konkurētspējas paaugstināšanu, ieviešot jaunus produktus un tehnoloģijas ražošanā MK noteikumu 7.1. un 7.2. apakšpunktā minētajās jomās.

Kas ir vēlams projekta vajadzībām (samazinot ietekmi uz vidi):

• Paša ražošanas procesa uzlabošanas ietekme;
• Galaprodukta uzlabošanas ietekme;
• Papildu efekts gala lietotājam?

Zaļo inovāciju projektiem kā obligātais kritērijs ir kvalitātes kritērijs Nr.3 “Atklāta konkursa projekta ietekme uz programmas mērķiem”, kurā tiek vērtēta jaunā produkta un tehnoloģijas vides ietekme. Aprēķinot jaunā produkta un tehnoloģijas vides ietekmi, projekta iesniedzējs apraksta vides ietekmi, t.sk., iesniedz energoauditora vai nozares eksperta aprēķinu, kurā jāpierāda vides ietekmes samazinājums ražošanas procesā, lietošanas laikā vai pēc nonākšanas atkritumu plūsmā, nodrošinot mazāku dabas resursu, enerģijas, materiālu patēriņu un vides piesārņojuma veidošanos salīdzinājumā ar līdzīgiem produktiem.

Līdz ar to vides ietekme tiks vērtēta atbilstoši kritēriju vērtēšanas metodikai “Atklāta konkursa “Zaļo inovāciju un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju produktu ieviešana ražošanā” kritēriju vērtēšanas metodika” (https://eeagrants.lv/2021/04/14/atklatais-konkurss-zalo-inovaciju-un-informacijas-un-komunikacijas-tehnologiju-produktu-ieviesana-razosana/) un minētajā kritērijā punkti tiek piešķirti par nozīmīgi samazinātu ietekmi uz vidi vai vidēji samazinātu ietekmi uz vidi.

Vai projekts var būt uzsākts pirms pieteikuma iesniegšanas LIAA?

Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 4. 58.punktu - projekta īstenošanu var uzsākt pēc tam, kad pieņemts lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai atzinums par lēmumā noteikto nosacījumu izpildi, ja iepriekš pieņemts lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu, bet, ja līdzfinansējuma saņēmējs plāno atbalsta apvienošanu saskaņā ar MK noteikumu 44. punktu, projekta īstenošanu var uzsākt, ievērojot MK noteikumu 45. punktā minētās prasības. Projektu īsteno divu gadu laikā no projekta līgumā noteiktā projekta izdevumu attiecināmības uzsākšanas datuma.

• kurai iepriekšējos sešos mēnešos nav bijis regulāra algota darba; vai
• kura ir vecumā no 15 līdz 24 gadiem; vai
• kura nav ieguvusi vidējo izglītību vai profesionālu kvalifikāciju (Starptautiskā standartizētā izglītības klasifikācija 3) vai kura beigusi pilna laika izglītību ilgākais pirms diviem gadiem un vēl nav ieguvusi pirmo regulāro algoto darbu; vai
• kura ir vecāka par 50 gadiem; vai
• kura ir pieaugušais, kas dzīvo viens ar vienu vai vairākiem apgādājamajiem; vai
• kura kādā dalībvalstī strādā tādā nozarē vai profesijā, kurā dzimumu līdzsvara trūkums vismaz par 25 % pārsniedz vidējo dzimumu līdzsvara trūkumu visās attiecīgās dalībvalsts tautsaimniecības nozarēs, un kura pieder pie minētās nepietiekami pārstāvētās dzimuma grupas; vai
• kura pieder pie etniskās minoritātes kādā no dalībvalstīm un kurai ir jānostiprina valodas zināšanas, profesionālās zināšanas vai profesionālā pieredze, lai palielinātu savas iespējas iegūt pastāvīgu darbu.